kristīne ([info]faded) wrote on August 3rd, 2017 at 09:58 pm
šodien pa ilgiem laikiem rakstīju savā papīra dienasgrāmatā (aka pārdzīvojumu klade). sakrājies laikam. šķiet, vēl burtiski pirms pāris dienām runājām, cik forši tomēr ir būt kopā, ka joprojām esam blakus, tuvāki kā jebkad, tomēr ikdienas sīkumi, neuzmanība liek atkal un atkal apstāties, dusmoties, nesaprast, sēdēt katram savā istabas stūrī (jo tā ir vienīgā iespēja) klusumā. nekas nav noticis, taču nekas nav kārtībā.
pāries jau un aizmirsīsies. žēl tikai, ka atkārtosies.


pirmā darba nedēļa. nav daudz darāmā, bet sajūta, ka neesmu tur, kur vajadzētu būt, jau atkal ir atgriezusies. šodien sapratu, ka nu jau apmēram gadu vairs nezinu, ko es īsti gribu darīt, tomēr palieku tajā pašā vietā, kur nav miera, kur ne prātam, ne sirdij nepatīk. 
 
( Read comments )
Post a comment in response:
From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs IP addresses of anonymous posters.