|
Aprīlis 18., 2006
18:16 - stalkerīši Nē, man nav apmātu slepeno pielūdzēju, kas sūta man šokolādes kastes un puķu pušķus, un videokasetes ar savām pēdējām runām, vismaz neviens no viņiem nav vēl nonācis līdz stadijai, kurā savu apmātību varētu sākt izrādīt, bet patiesībā es te kuļu tukšus salmus, jo tādu mazu stalkerīšu man nav. Slepeno pielūdzēju arī nav, ja nu vienīgi viņi ir tik slepeni, ka ne es, ne kāds gādīgs klačotājs par to nav informēts. Atkal salmi. Bet bieži vien man šķiet, ka man ir cita kalibra stalkerīši - tādi, kas skraida man pakaļ ar diktofonu un fotoaparātu un pēcāk visu dzirdēto un redzēto izmanto saviem savtīgajiem nolūkiem. Es sajūsminos par sarkanu matu krāsu - tadā! - ietekmīgākajos modes žurnālos modes lapas ir pilnas ar sarkanmatainām modelēm. Es sajūsminos par kaklsaitēm - tadā! - puiciskais stils pēc cik-tur-tiem gadiem atgriežas. Es sajūsminos par savu nesen iegādāto žaketīti - tadā! - tā žaketīte ir uz Kultūras Dienas vāka. Es sajūsminos par milzīgām saulesbrillēm - tadā! - tās ir modē. Es runāju par to, ka neesmu radīta attiecībām, ka neprecēšos, ka palikšu viena, like, forever, jo es tā gribu - tadā! - kaut-kādi-tur zinātnieki ir atklājuši vientulības gēnu.
Take-away-coffee un saldējuma ēra ir pasludināta par atklātu. Sarkanā paklāja pasākuma organizēšana tam par godu gan jāuzņemas kādam citam. Es tikai ģenerēju idejas kā jau tāds sasodīts pa pusei indigo bērnelis.
|
Comments:
Slepenā pielūgšana... Tā ir sasodīti sarežģīta būšana - izrādīt uzmanību tā, lai to nepamana tā, kam to velta... Vēl sarežģītāk ir izdarīt tā, lai to nepamana cilvēki no malas, jo viņi tad šo lietu padara par ne tik slepenu. Tāpēc jau tās šokolādes kastes droši vien arī neparādās.
| From: | f |
Date: | 18. Aprīlis 2006 - 19:19 |
---|
| | | (Link) |
|
un man šķiet diezgan neiespējami, ka kaut kas tik slepens mūsdienās vēl ir iespējams, jo cilvēkam agrāk vai vēlāk rodas vajadzība savu noslēpumu ar kādu padalīt; tāpēc, manuprāt, ja nav pat visnedrošāko baumu, nav arī slepeno pielūdzēju. tajā pašā laikā - ja (runājot par manu konkrēto gadījumu, protams) tādi ir, es priecājos, ka to nezinu, jo nespēju garantēt attieksmes nemainīgumu pret attiecīgajiem cilvēkiem, you know.
From: | jnls |
Date: | 18. Aprīlis 2006 - 20:02 |
---|
| | esmu | (Link) |
|
sajuusma par bildi paarnjem mani paskatoties uz to!!!
| From: | deep |
Date: | 18. Aprīlis 2006 - 20:33 |
---|
| | | (Link) |
|
1) beernelis? 2) indigo? tu maaki buut tik sasodiiti pashironiska.
bet slepenie pieluudzeeji var kljuut par atklaatajiem maniakiem, taa ka priecaajies, ka tev taadu nau.
| From: | f |
Date: | 18. Aprīlis 2006 - 20:57 |
---|
| | | (Link) |
|
pašironija - pēdējā laikā aizdomīgi bieži manīts jēdziens..
man šķiet, ka neesmu indigo bērns, tur tā doma.
tev ir bijusi darīšana ar tādiem maniakiem?
| From: | mena |
Date: | 19. Aprīlis 2006 - 11:30 |
---|
| | | (Link) |
|
Nu, es šādās situācijās parasti neesmu TIK iedomīga, un izdaru vienkāršus secinājumus: esmu tāda kā visi. Un izskaidrojums pavisam vienkāršs - piem, ar milzīgām saulesbrillēm. Kaut kur jau tādas pāris reizes būs parādījušās (ja jau man nez kādu iemeslu dēļ iepatikušās), un tagad vienkārši parādās masveidā. Kā jau tas notiek.
1. Nekas nerodas no nekā, bet gan veroties uz Dieva radīto pasauli.
2. Braens: "Jūs visi esat personības. Domājiet ar savu galvu!!" Pūlis draudzīgā korī: "Mēs visi esam personības. Mēs domājam ar savu galvu." Maza bailīga balstiņa: "Es gan esmu tāds kā visi!"
| From: | f |
Date: | 19. Aprīlis 2006 - 16:05 |
---|
| | | (Link) |
|
tā nav iedomība, tā ir krāsu sabiezināšana. ja es tiešām domātu to visu, tad sauktu par aprobežotību un tumšprātību.
|
|