ne tikai izlamāt no biksēm ārā. man nevajag padevīgo mincīti, kas uzklausīs, kā es lamājos. man vajag, lai man dod ar to pašu pretim. ja lieta nonāk līdz speršanai, tad gan vajag būt kā mincītim.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hmm. Man atkal ir otrādi. Ar speršanu man patīk, ja dod pretī, lai gan arī tas ir optional. Citādi es tikpat labi varētu atspārdīt kādu spilvenu. Toties ar izlamāšanos man vajag, lai mani netraucē, lai tikai klausās. Jo lieta tāda, ka es mežonīgi viegli varu novirzīties no tēmas, ja otrs kaut ko sāk runāt, un ja es cenšos to otru pārtraukt, runājot ātrāk, man sajūsmā bieži vien jūk vārdi gurinētā marķīša stilā. Sapnis par logopēdu tā arī paliek tikai un vienīgi sapnis. :P

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, nu bet, ja tam otram nav nekādas reakcijas, kur prieks? nav jau nekāda azarta izplēsties ar kādu, ja tam otram ne silts, ne auksts. vajag tā - ar pompu.
lai man cienījami liek vārdu pretī.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vārdu pretī likt var tad, kad man viss ir izteikts and that's that. :P Bet nu katram jau ir sava pieeja tādiem pasākumiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pretī vajag kaut ko kaut vai tikai tāpēc, lai ar slepkavniecisku skatienu varētu aizkapa balsī nosšņākties: ja tu kaut reizi vēl atvērsi vaļā savu pāksti...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Yes, come to think of it, that does sound very appealing. :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

you see, you see - told ya' :)

(Reply to this) (Parent)