|
Augusts 11., 2005
shiry | 22:30 Hmm. Man atkal ir otrādi. Ar speršanu man patīk, ja dod pretī, lai gan arī tas ir optional. Citādi es tikpat labi varētu atspārdīt kādu spilvenu. Toties ar izlamāšanos man vajag, lai mani netraucē, lai tikai klausās. Jo lieta tāda, ka es mežonīgi viegli varu novirzīties no tēmas, ja otrs kaut ko sāk runāt, un ja es cenšos to otru pārtraukt, runājot ātrāk, man sajūsmā bieži vien jūk vārdi gurinētā marķīša stilā. Sapnis par logopēdu tā arī paliek tikai un vienīgi sapnis. :P
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |