braucot uz darba ielīgošanas pasākumu, iemetu somā divus lucky dog un 750ml ūdens pudeli, bet aizmirsu paņemt līdzi deguna pilienus, līdz ar to, pēc divām stundām vairs nevarēju uzkost nevienu uzkodu, jo nespēju elpot ar degunu, kamēr mute ciet, un nācās braukt mājās. bet - biju atbraukusi ātrāk, parunājos ar tiem, ar ko ikdienā tā nesanāk parunāt, piedalījos dziedāšanā un biju gan uz iepazīšanos, gan uz galveno atrakciju - nepabeigtā būvobjekta apskati, tā ka ķeksīti var ielikt.

līgo vakaru pavadīju terasē - bez līgo dziesmām, piedodiet, nav tas mans, es arī svētkus ta pašus īsti nesaprotu, ko tur svin, kāpēc jādzer alus un jāēd siers. bet vakarā, kad asfalts bija atdzisis, ar elektroskūteri izbraukāju tukšo pilsētu, un mājupceļā atklāju, ka vecais šortkats pār lauku nav pavisam aizaudzis un no skūteru īres vietas līdz mājai var aizkļūt viens un divi.

tomēr, lai arī cik ļoti man pēdējos gados nesvinas jāņi, tas, ka sakrita šīs četras brīvās dienas pēc kārtas, tā gan bija svētku dāvana.