Es gāju, jo bija bumbuļi vai sāpēja. Un vienreiz tur kkādi krikumi bija, lai saprastu vai tie nav piena akmeņi bija jāaiziet pec pusgada atrādīties. Man jau šķiet, ka ja tiešām regulāri pēc dušas kārtīgi izpalpē visu kā pēc grāmatas (viena roka saliekta augšā, ar otras pirkstiem apļveidā kārtīgi iztausta gan dziļumā, gan seklāk, vieglāk ja pēc dušas mitru ādu vai liekot krēmu vai losjonu, vēlams pēc tam to pašu guļus) reizi mēnesī un iemācās, kas ir normāli, ātrāk atpazīt, ja tiešām kkas nav. Man pēc tās beibes nāves likās, ka nevar atlikt, ap to pašu laiku vecmāmiņai pēc vienas krūts noņemšanas otrā arī izgrieza bumbuli. Vīra vecmāmiņa lielā vecumā ar šo aizgāja, draudzenei mamma arī, man tādēļ drusku paranoja.

(Reply to this) (Parent)