pirms kāda laika bērnudārzs informēja mūs, ka jūlijā tas taps slēgts, un jautāja, vai varēsim to mēnesi viņu paši pieskatīt. es jau pilnīgi redzu, kā viss mans atvaļinājums paietkaut kādā ārprātā. nu, labi, varbūt ne tik traki, bet es kaut kā nesapņoju par atvaļinājumu ar savu mazo zombiju, kurš vakardien pirmo reizi, whaaaat?, apsēdās uz podiņa bez biksēm un bez pampera, mind blown!. tātad, back to topic, kaut kā nudien mans sapņu atvaļinājums tomēr mazliet citādi rādījās, un kurš vispār var paņemt mēnesi garu atvaļinājumu?

tā nu es jau laicīgi informēju babu, ōmi un otru babu, ka lietas ir tādas, kādas ir, un izskatās, ka mums būs diy mājdārziņš.

ir iespēja to mēnesi laist otrā dārziņā, bet es neesmu īpaši lielā sajūsmā par domu, ka tagad uz vienu mēnesi ielikt E pie svešām audzinātājām, pie neredzētiem bērniem, jaunā vidē. nēn, kurš gan var paredzēt, kā būs. ja vien nav jāsvin sava dzimšanas diena, tad E iedzīvojas jaunā vietā pārsteidzoši labi. bet, nujā. lai arī bērnudārzs nāk ar daudziem bonusiem (podiņš, yay?), tas nāk arī ar vēl nepieredzētām galvassāpēm un izraisa vēlmi 22.30 rakstīt dusmīgas īsziņas audzinātājai (ko es nedarīju, bet gribēju, jo tās garās diendusas, för faan! un audzinātāja ņe pri čom, un rīts gudrāks par vakaru).