manā pieredzē parasti sašļūk no šķidruma zuduma, un tad vienā brīdī slimnīca ir tikai tāpēc, ka citādi kā caur sistēmu to šķkidrumu nevar iekšā dabūt :(((

tāpēc parasti cenšos līdz tam nenonākt, un manā gadījumā tas nozīmē nedot tam bērnam nekādus prettemp. līdzkeļus līdz bezmaz 40C, ja vien nav galīgi slābans. Jo manai ir tā, ka, kamēr ir 39+C, dzer pa puskrūzei, tiklīdz temp., nosit, tā pirmkārt izsvīst laukā bezmaz litru, un otrkārt, vispār nav piedabūjama vairs dzert - neko. Pat saldu suliņu.. Hotj ar varu gāz rīklē :( Un tad, ja temp. sāk atkal kāpt, turpina nedzert, un tad jau taciņa uz slimnīcu ir skaidri redzama :((( Tāēc jau arī tai pagājušajai reizē paši braucām, jo viss bija it kā ok, augsta temp., dzēra daudz, pat skaraidīja, putru, ēda, tad pagulēja, tad atkal, utt., bet, kad gāja virs 40C, tad kļuva jocīga, iedevu nurofenu, (protams, no pilnas devas viņai uzreiz 37C tikai, viss slapjš), noliku gulēt, 3os naktī atkal 39,5C. Nu tad jau bija skaidrs, ka nav ko gaidīt, ka galīgi atūdeņosies, un braucu pati.. Izrādījās plauškarsonis, ko pat uzņemšanā klausoties plaušas daktere nedzirdēja, bet līdz slimnīcai neviens ārsts pie nesaprotamas 2-3 dienu augošas temperatūras, nebija uzskatījis par vajadzīgu likt kkādas analīzes nodot :(

(Reply to this) (Parent)