Man nelīdzēja nekādi padomi un miega skolas - kā nwgulēja, tā negulēja... līdz sāka gulēt.... daudz ko lasīju un mēğināju, bet nekā... un tad lēnām sāka pa vienai, divām naktīm izgulēt. Bet mocīt vakaros arī nebija jēga- ja pārgura, tad arī pa nakti vairāk cēlās un pa miegam ņēmās. Ar meitu bija paradokss - jo vairāk pa dienu gulēja, jo labāk pa ankti arī. Ar puiku tā nav - neguļ ne pa dienu, ne pa nakti....

(Reply to this) (Thread)

vēlu, lai arī ar puiku atrodas savs ritms, kas strādā!

(Reply to this) (Parent)