savā neilgajā un pieredzes nepiesārņotajā dzīvē tomēr esmu zināmu korelāciju novērojusi starp cenu un garšu.

šampanieša gadījumā gan tas vienkārši ir kvalitātes standarts, kas ielikts nosaukumā. un, ja esmu nabadzīga, dzeru piedienīgu prosecco. vai, ja esmu nabadzīga, tad dzeru alu. uz alu šis cenas fenomens arī attiecas. šampanieti dzeru tieši tik reti, lai pilnīgi neaizmirstu garšas atšķirības.

tiesa, vienmēr var atrast ko baisi lētu un tīkamu, bet parasti tie ir izņēmumi. pavisam lēti vīni parasti ir pavisam briesmīgi vīni, vismaz šajos platuma grādos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un vēl mums ir nabago cilvēku šampanietis jeb cremant

(Reply to this) (Parent)