Nu, es pieļauju, ka cilvēki kautrējas teikt par to, ka apbrīno sava ķerm. spējas, kas it kā ir defoltas. Bet es par to esmu runājusi daudz, to parasti saka neaen dzemdējusi nesen dzemdējušai - ka tas bija tik jocīgi, ka kuslais vecais urbānais ķermenis ir spējīgs uz šitādu fenomenu. Un ka visādi citi pārdzīvojumi, kompleksi un kauni ir pie kājas.
Bet par to, ka ir laimīga un sevi pieņēmusi, manuprāt katra savu reizi pasaka. Vnk tie vārdi izklausās virspusēji salīdzinājumā ar īsto sajūtu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

moš tad vaig visām agrāk dzemdēt, lai beidz pīkstēt par savām nepilnībām? :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es gan nezinu par kādām 'visām' tu runā. Cilvēks var būt arī laimīgs par savu brīvību un veselīgu miegu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu es te par mīlestību uz savu ķermeni.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tiešām daudzas nemīl ķermeni vai vnk ir ļoti prasīgas pret to?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

drīzāk jau prasīgums, kas maskējas aiz nemīlēšanas.

(Reply to this) (Parent)

Citas iedzīvojas smagos kompleksos kā reiz pēc grūtniecības&dzemdībām, nav jau tas 'visām'.

Bet ir, ir.

(Reply to this) (Parent)