Daļēji piekrītu idejai, ka skaistums ir acu turētājā , bet lai to raidītu, tam ir jānotic. Pašai sev, tādā totāli ciešā sakabē ar sevi nonākot.

Nu un šeit skaistumindustrija, glancžurnāli un citi lētie imidžraži ir nodarījusi vairāk ļauna, kā laba nestabilajām un, atceramies, cikliski svārstīgajām psīgēm.
tāpēc pēdējo laiku trendu ar "esi kāda esi" var tomēr saskatīt kā zināmu indulgenču izpirkšanu un atvainošanos par šauro pārfokusēšanos uz fotošopa reālijām. jo jebkuras pārmaiņas pie sevis sākas ar to, ka atzīsti savu gļuku (whatever, svars vai celulīts vai kārpa uz pieres) un tad kaut ko dari sevis labā. nevis sēdi palagā satinusies un graizi vēnas, jo redz, gļuks ir, bet žurnālā nevienai nav, au au au. Zoa, ja "apskauj savu celulītu" skaistumbildes trigerē to, ka celulīta apskāvēja pārskata uztura/sporta programmu, tad tas tomēr ir ilgtermiņā pozitīvi.


Un vispār, postpadomju sabiedrības ir nomācošas ar savas pers. atbilstības piemērošanu, benčmarkošanu pēc citiem. Tāds skolasformu un līdzināties-mierā traumatisms.

(Reply to this) (Thread)

japs, piekrītu. plus vēl, nu a kamdēļ cilvēki nevar būt cilvēki, kādi ir. ok, veselīgāk būtu tievam un slaidam, bet veselīgāk būtu arī dzert mazāk un internetā lūrēt mazāk. zinot kādā mērogā cilvēkiem ar plus svaru notiek paššaustīšana, tad jau es labāk parakstos zem embrace yourself un tad vōrkojam ārā pārējos išūzus, nevis, kā tu raksti tinamies palagos un kaunā un tā arī nekad išūzus neadresējam.

vēl es tepat cibā atradu trendu, par ko biju absolūtā sajūsmā: http://www.boredpanda.com/women-armpit-hair-trend/

ak jel, kā man patīk mailija sairusa, vaimandieniņ (ne grama sarkasma)!

(Reply to this) (Parent)