proporcijas ir fine un atbalstāmi. viss pārējais ir suņa murgi. un ja bārbijas var iedzīt kompleksos par izskatu, tad princeses var iedzīt ilūziju par bagātību un nezinu mīlasstāsti var radīt ilūziju par happily ever after.

kā būtu ar aptaukojušos šķirteni, kas pārtiek no pusfabrikātiem, strādā par grāmatvedi bauskā or whatever un cieš no kunģa čūlas. go, play kiddy.

(Reply to this) (Thread)

acīte! tas viss tomēr ir baisi subjektīvi. mani nudien neviens nav iedzinis kompleksos, un neesmu domājusi, ka man jāizskatās kā bārbijai (tai brīdī, kad izstiepos līdz veseliem 1.6 m viss tapa skaidrs), pasakas man neradīja iespaidu, ka tur notiekošais ir real life.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

subjektīvi ir arī kompleksu avoti. varbūt "normālā" meitene tikpat veiksmīgi var dzīt kompleksos kārnās un izstīdzējušās vai apaļās (kaut da labi, apaļās var dzīt kompleksos pilnīgi viss, dzīve tāda:)). es ar bārbijām izspēlēju pārsvarā savas idejas par seksa ainām, cik atceros, bet idejas par smuko un nesmuko tomēr veidoja apkārtējie. tādā veidā var piesieties arī lellēm ar milzīgām acīm un vēl kam ne. bet vēlme būt skaistākajai/gudrākajai/veiksmīgākajai... tā taču ir daļa no glītas sapņu pasaules, kas, protams, nepiepildīsies. ar bārbiju sakaru neredzu, nudien.

(Reply to this) (Parent)