Būtu interesanti uzzināt, cik liels šis riska samazinājums ir procentos, un vai tas atsver kofeīna negatīvo ietekmi uz sirdi (paaugstinātu asinsspiedienu, bradikardiju utt.).

Žurnālisti meklē sensācijas un reti ir spējīgi kritiski izvērtēt, ko nozīmē klīnisko pētījumu rezultāti. Arī mediķiem ne vienmēr ir pietiekami daudz pierādījumi par daudziem vispāratzītiem faktiem. Piemēram, ir aizdomas, ka lielāks sāls patēriņš nemaz tik ļoti neietekmē asinspiedienu, kā tas tiek uzskatīts: http://www.sciencebasedmedicine.org/pass-the-salt-but-not-that-pink-himalayan-stuff/

(Reply to this) (Thread)

nu gan jau ka var būt visādi ar visu ko un katram individuāli, jo īpaši veselības jomā.

piemēram, nav arī nekādu zinātnisku pierādījumu pilašu lieliskumam, tomēr teju katrs, kas ar tām nodarbojas, dziedās slavas dziesmas par efektiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas, ko kāds saka par savu ārstēšanu, vispār nav ņemams vērā, jo ir tāds placebo efekts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tajā pašā laikā - vienīgais, kam ir nozīme, - kā visas tās ārstēšanas iedarbojas uz katru individuāli. t.i., - kāds man labums no tā, ka 39% notiek pozitīvas izmaiņas, ja es esmu pie tā 61%, you know?

(Reply to this) (Parent)