Interesants ieraksts un komentāri.

Lai būtu par tēmu, imho, ir sava burvība kā būšanai vienītī, tā attiecībās, tāpat abiem variantiem ir arī negatīvās puses. Tad arī ik pa laikam sagribās to pretējo bišķi, jo labs ir tas, kā mums nav :)
Par apnikšanu gan grūti saprast - ja ieķeries, tad tā nopietni, then again, tas jau arī katram individuāli.

(Reply to this) (Thread)

nuja, nuja, jo tā jau man ikdienā ir labi ar sevi vien, un tad vēl ir draugi, līdz pienāk tas viens mirklis, kad šķiet, ka "hmmm, šai mirklī nemaz nebūtu slikti arī citādi".

un tur jau visa sāls - es neieķeros tā, pa īstam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Citi kaut kā pamanās nokaut to domu par "citādi", bet atkal jau vvz vai tas ir labi, vai slikti.
Būs jāatstāj šis providences ziņā :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

da tur nav, ko nokaut, viņa pati nomirst beigta jau pāris mirkļu laikā. parasti tad, kad par to kādam pastāstīts :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ak, Tu laimīgā!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

par ko tad?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par to, ka tā doma tik ātri pazūd un nav vislaik par to jādomā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

viss ir galvā!

(Reply to this) (Parent)