|
Maijs 3., 2012
14:58 un tad vēl aizbraucām ar bračku un viņa sīko uz supermārketu, iesēdinam mazo grozā un, davaj, saku, es viņu pastumšu, trādi rīdi, tur mēs braucam ar pirkstiem biešu burkās, tur mums ir cepumi, un tas tad tas? iecienītā kroga bārmenis, ar absolūti šokētu, bet smaida pilnu sejas izteiksmi, un nebija laika apstāstīt, ka tas nav mans bērns, un tas blakus nav mans vīrs (tā nu sanācis, ka mēs ar bračku esam apmēram tikpat līdzīgi kā saule un mēness, līdz ar to, nezinātāji mūs mūžā nenoturētu par asinsradiniekiem). trādi rīdi, manevrējam atpakaļ uz mašīnu, - bijušais klasebiedrs priekšā, desmit gadus nav redzēts. atkal tas pats. un tagad man darbā uz galda mētājas "mans mazais". a čo, viss kārtībā, kamēr nav mans sīkais, goda vārds.
uz vecumu tā kā pienākas gribēt, ja? nu. vot. laikam vecums vēl nav klāt.
|
Comments:
From: | afm |
Date: | 3. Maijs 2012 - 15:54 |
---|
| | | (Link) |
|
nu bet lōģiski, tas jau tāpat kā uz 5 min. iziet no mājas pidžamā vai bez meikapa - uzreiz visi 100 gadus neredzētie paziņas priekšā :)
| From: | f |
Date: | 3. Maijs 2012 - 18:52 |
---|
| | | (Link) |
|
kas, turklāt, izskatās miljōns reižu labāk, nekā tu :D
He, he, labs :)
Tas jau tāds sabiedrības uzspiests viedoklis, ka pēc noteikta vecuma (te gan par jaunumu, ne vecumu būtu jāsauc, ja par Tevi runājam) obligāti jāapbērnojas, un galu galā pasaule ir pārapdzīvota.
| From: | f |
Date: | 3. Maijs 2012 - 18:51 |
---|
| | | (Link) |
|
lūk, viedi vārdi - pārapdzīvota pasaule!
es vienmēr saku, ka pasaulē jau tā ir daudz nelaimīgu bērnu, kam man vairot viņu pulkus?
Jā, es pašlaik arī piebiedrojos šādam viedoklim. Sveši bērni ir OK, bet pats gan neesmu kaut kam tādam vēl gatavs (nemaz nerunājot, ka ar gribēšanu vien jau nepietiek...).
P.S. Neizslēdzu gan, ka viedoklis var mainīties, kā jau tas parasti ar laiku notiek. |
|