: who's that girl? - 15. Decembris 2005

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Links
> the cut
> fashion telegraph
> more life

Decembris 15., 2005


02:08
Ja es vēl kādreiz ieraudzīšu, ka cilvēks raksta turpattur pat vai it kāitkā, vai nākamnedēļnākošnedēļ, vai tikpattik pat, vai vēl kādu w tur, kur jābūt v, es par sevi neatbildu. Intelektuālie un alternatīvie atradušies.

Mūzika: Depeche Mode - Precious

(8 with milk | cup of coffee?)

02:12
Iet gulēt vai sākt ņirgāties par cilvēkiem? Vēl valdos.
Mūzika: Depeche Mode - All I Ever Wanted, All I Ever Needed

(2 with milk | cup of coffee?)

13:00 - .morning crap.
Pamodos tieši stundu iepriekš, saņemot īsziņu, kuras teksts diemžēl neatklāja sūtītāja unikālo personību, jo sastāvēja no viena vienīga teikuma, kurš turklāt bija jautājums. Pēc mirkļa es saņēmu vēl vienu īsziņu, un pusaizmigusi spēju vien nodomāt, ka sūtītājs ir galīgi traks, jo, kāda velna pēc man būtu jāzina, ka viņš/viņa jau rīt būšot Rīgā? Nē, nu, ļoti jauki, man prieks, bet kāds man ar to sakars. Pēc mirkļa man zvana Austra, lai apsveiktu mani ar aizgulēšanos (biju gribējusi celties desmitos) un ar brīvu dienu, un tikai pēc mirkļa attapdamās, ka laikam jau man šodien ir pirmais eksāmens, nevis gluži brīva diena. Atļaušos piebilst, ka man nav tās eksāmena sajūtas. Bet man ir sajūta, ka (kā jau es paspēju pa telefonu izlamāties) no visām iespējamajām fakultātēm es esmu izvēlējusies to, kurā nevar dzīt haļavu. Izvilkums iz horoskopa jau tā arī vēsta, ka ilgi svārstīsies, bet beigās tik un tā uzkāps uz vislielākā grābekļa.
Vai tas mani disciplinē? Nē.
Vai tas man liek justies labākai, apzinīgākai? Nē.
Pie velna, tas man liek mocīties skaudībā. Es arī tā gribu.

(neņemat pie sirds, vainīgie, nikna jau nebiju, tikai apjukusi) (īsziņu sūtītāju personības ir noskaidrotas)

Mūzika: Ministry - The Fall

(8 with milk | cup of coffee?)

13:23 - .kolāža.
(špikoju no [info]x_f, kurš špiko no [info]martcore un [info]lidakas, kura špiko no [info]martcore)

Pamodos ar galvassāpēm, bet vakardienas ainu salipināt kopā nemaz nevajadzēja - viss stāvēja acu priekšā skaidrāk par skaidru. Labi. Bet es tik un tā esmu neatkārtojama. A es vēl mācos. Nedēļas nogales izklaides man ir atstājušas jauku dāvaniņu - aukstumpumpu nav ko vējā bučoties. Ak, dievs. Un tagad es pateikšu vēl kaut ko. Vakar noskatījos to slaveno Hitlerfilmu, bet sajūsmā nebiju un neesmu.
Vajadzētu būt tā, ka es tagad sēdētu un skumtu par to, ka vidusskolas gadi aiz muguras, ka neesmu starp tiem, kas tagad laikam skrien uz skolu ar puķītēm rokās, kuras es mūždien aizmirsu nopirkt, tāpēc vienmēr izlīdzējos ar kādu uz ielas no tantiņas paķertu neļķi vai arī aizņēmos no kāda ne tik aizmāršīga klasesbiedra, bet es skatos uz šo dienu kā uz rudeni, lai arī līdz tam vēl kāds laiciņš, jo rudens - tas ir tumši zilo piegulošo džinsu, lielo, plato džemperu un palodžu laiks.
Un mani galīgi neinteresē, kā jums iet. Tu tikai pamēģini man pieskarties.
Sorry, I'm currently working on something.




Mūzika: Depeche Mode - Enjoy The Silence

(3 with milk | cup of coffee?)

14:01 - .p.s.
Vēl joprojām gaidu, kad [info]hey_blonde atgriezīsies.

(4 with milk | cup of coffee?)

14:42
Īsāk sakot, līdz pat nākamajai nedēļai es lieku zobus plauktā.

(cup of coffee?)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena

> Go to Top
Sviesta Ciba