|
|
|
Februāris 7., 2005
12:04
Laikam jau es vienmēr esmu tāda - ar puiciskām novirzēm bijusi. Kāds gan tur brīnums, ka tagad tāda pati vēlos palikt?
Sīka biju, spēlējos ar mašīnītēm, ar brāļa draugiem kariņus spēlēju un štābikus
cēlu. Nēn, ar skuķiem jau arī spēlējos - smilšu pilis, bārus*,
ekskursijas uz ezeru...Vakaros sēdējām lielajos māla kalnos pie mājas
un kurinājām tur ugunskuru, cepām oglēs kartupeļus, runājām savas
runas, kas nu toreiz bija aktuāli...
Lelles...ak, jā, kad labākajai draudzenei uzdāvināja bārbiju, man, protams, arī sagribējās. Tolaik vēl arī gāja tas seriāls Prosto Marija,
tā ka, likumsakarīgi, mans nākotnes sapnis bija tapt par šuvēju. No to
laiku sapņa palikusi tikai vēlme zīmēt tērpus, izveidot savu modes
namu, un parādīt cilvēkiem, kas ir skaistums.
Ja es iejustos psihoterapeita** lomā - varētu arī teikt, ka no tiem laikiem manī ir saglabājusies mīlestība uz plakanām formām.
Vai tu re', ku' es labs dakteris būtu. Varbūt praktizēties šajā jomā? Jokoju, jokoju.
*tukšas pudeles piepilda ar ūdeni. viens ir dzērājs, otrs ir bārmenis. dzērāji var būt daudzi
**psihologs, psihoterapeits, kas to vairs atceras, kas ir kas
|
12:56 - .tu. jā, tu.
Šķiet, neviens vārds man neliek sarauties vairāk kā Tavējais.
Man nevajag zināt, kas Tev sakāms.
Kau nekad Tevi vairs nekad neredzētu!
Garastāvoklis:: bek tu ze reidio
Mūzika: Aerosmith - Crazy
|
13:04 - .photo.
Un vēl mēs ar draudzeni izdomājām, ka vajag nospert kādam digitālo un uztaisīt kārtīgu fotosesiju.
Es zinu, kā mani vajadzētu fotografēt, bet neviens to nevar izdarīt. Un
pašai sevi iemūžināt arī tā kā pagrūti, ņemot vēl vērā to, ka mans
uzstādāmais foķis jau labu laiku ir labākos medību laukos. Viņai,
savukārt ir tieši tāda pati problēma. Varbūt par abām mums izdosies. Ja
vien dabūsim digitālo.
|
15:21
Skatos un priecājos. Nezinu nevienu, kas paceltu vienu uzaci vēl labāk par Vivjenas Lī Skārletu O'Haru.       
upd.</i> Es tomēr nemiršu. Man ir tikai apsaldēti muguras muskuļu nervu gali vai kaut kas tamlīdzīgs. Mājas režīms karoče, un mamma ar savu CSDD eksāmenu var iet un ieskrieties.
|
23:36
Lūk tā. Vējiem līdzi.
Apbrīnoju Skārletu, nudien, apbrīnoju. Tāds gribasspēks, enerģija,
spīts, apņēmība...Žēl viņas dažviet, bet, no otras puses skatoties,
filma [un grāmata] zaudētu daudz ko no sava lieliskuma, no sava šarma,
ja nebūtu netaisnības un cietsirdības. Nebūtu tās...[kā man tas vārds ir iepaticies]...pēcgaršas.
Skatos, un domāju, - kas gan ir tās problēmas, ar kurām katru dienu
sastopamies mēs un čīkstam un vaidam, salīdzinājumā ar to, kas
jāpiedzīvo cilvēkiem, kas ir karā. Protams, to nevar un nevajag
salīdzināt. Jēgas tāpat nav nekādas. Katrs pats tik un tā paliks
norūpējies par sevi.
Tomēr ir daudzas labas, svarīgas un Lielajā Dzīvē noderīgas lietas, ko no Vējiem līdzi var paķert līdz'.
No humoristiskās puses, kaut vai slaveno:
Nedomāšu par to tagad. Padomāšu par to rīt.
Bet labāk tomēr meklēt pašam.
Kā es dievinu to filmu... No sākuma līdz beigām. Nudien.
/un man vienmēr ir licies, ka sajūtas, jebkādas, labāk pauž punkti un daudzpunktes, nevis izsaukuma zīmes
|
|
|
