|
|
|
Februāris 6., 2005
16:30 - .ananasu sulu dzerot.
Patiesībā...miršanas postu vajadzēja rakstīt dažas stundas pēc tam, kad
es to izdarīju, jo tikai tad man palika īsteni mirīgi. Es nezinu, cik
augsta temperatūra man bija, jo visi bija likušies gulēt, bet Viņam
laikam no manis bija kaite pielipusi, un neviens nebija noskaņots
kustēties. Tā nu mēs gulējām, sāpēs vienoti. Kopā nemaz nav
jautrāk... Jušana kā jēlai, uz karstas pannas uzmestai olai. Nudien,
domāju, ka izcepšos. Viņš tikmēr mira aukstuma nāvē, un, kā jau
vīriešiem ierasts, miroņa balsī dvesa, ka nav nemaz slims.
Šodien pametu Viņu guļam, bet pati atbraucu uz mājām, lai rīt dotos pie
ārsta, citādi jūtos kā reimatisma nomocīta sprāgusi aita. Vislabāk
jūtos, ja sēžu saliekusies deviņos līkumos. Mugura tad gandrīz vai
nesāp.
Tagad man atliek tikai vēlēties, lai man neuznāk nepārvarama vēlme
apmeklēt vietu, kur saule neiespīd, jo tur pašreiz notiek remonts un
poda nav. Nekā tur nav, izņemot flīzes, sienas un vadu.
|
16:58
Vot domāju...nafig es atkal kā grūtniece jūtos (?), temperatūras taču nav.
Nu kā tad, ka nav.
|
20:23 - .universāla novājēšanas metode*.
*pie noteikuma, ka nepamet savas mājas
palūdz, lai tev nojauc podu :)
Bet, ja nopietni, kāds ir atkodis, kur suns aprakts mēģinot S2 stilā ielikt bildi fonā tā, lai viņa nekustas?
Mūzika: kaut kas šausmīgs
|
23:10
Kas gan tobrīd skanēja...Laikam The Cure...Nē.
Laikam...Neatceros. Viņš sāka lēkāt no vienas kājas uz otru.
Paskraidīja ap stabu. Mēģināja sasildīties, laikam. Lielas acis un
liels smaids. Mhm, smaids bija man. Nu labi, manā virzienā. Vienubrīd
man šķita, ka viņš dzird, ko es klausos. Un tad viņš aizcilpoja pie
sava tēta, pabāza galvu zem viņa melnā ādas [bet varbūt dermantīna; bez brillēm grūti pateikt]
pusmētelīša, laikam piekopa es-nevienu-neredzu-mani-neviens-neredz
stratēģiju. Bet varbūt viņam vienkārši palika auksti. Pēc sekundes viņš
jau atkal lēkāja no vienas kājas uz otru un dancoja ap stabu.
Vai tiešām viņš dzirdēja, ko klausos? Nē, diez vai.
Viņš vienkārši mazs rupucis, uz kuru jauki paskatīties no malas. Kura smaidu patīkami saņemt.
Bet kurš visjaukākais tomēr ir tikai tad, kad pieder kādam citam.
Mūzika: Delirium - Silence
|
|
|