|
|
|
Februāris 6., 2005
23:10
Kas gan tobrīd skanēja...Laikam The Cure...Nē.
Laikam...Neatceros. Viņš sāka lēkāt no vienas kājas uz otru.
Paskraidīja ap stabu. Mēģināja sasildīties, laikam. Lielas acis un
liels smaids. Mhm, smaids bija man. Nu labi, manā virzienā. Vienubrīd
man šķita, ka viņš dzird, ko es klausos. Un tad viņš aizcilpoja pie
sava tēta, pabāza galvu zem viņa melnā ādas [bet varbūt dermantīna; bez brillēm grūti pateikt]
pusmētelīša, laikam piekopa es-nevienu-neredzu-mani-neviens-neredz
stratēģiju. Bet varbūt viņam vienkārši palika auksti. Pēc sekundes viņš
jau atkal lēkāja no vienas kājas uz otru un dancoja ap stabu.
Vai tiešām viņš dzirdēja, ko klausos? Nē, diez vai.
Viņš vienkārši mazs rupucis, uz kuru jauki paskatīties no malas. Kura smaidu patīkami saņemt.
Bet kurš visjaukākais tomēr ir tikai tad, kad pieder kādam citam.
Mūzika: Delirium - Silence
|
Comments:
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/35972/4183) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) deep |
|---|
| Date: | 6. Februāris 2005 - 23:42 |
|---|
| | | (Link) |
|
-Pēdējam-teikumam-piekrītu-
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/151003/2403) | | From: | f |
|---|
| Date: | 7. Februāris 2005 - 09:09 |
|---|
| | | (Link) |
|
:)
/uz to mazo burunduku čista bija jautri skatīties |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
