|
Aprīlis 4., 2011
14:46 - : the girl who played with fire
|
Comments:
man atkal patīk tāda vienkāršība, nezinu. es ne par konkrēto grāmatu, bet vispār. pašam savukārt pilnīgi nelasāmas šķiet gintera grasa skārda bungas. it kā brices tulkojums un, ticu, ka viņa ir izdarījusi savu darbu par visiem simts, bet tas materiāls - tie smagnējie teikumi un vēl tā tēlainība. nezinu. es palēnām tādu maģisko tēlainību vairs nevaru panest. kā saka par piparmētru tēju - low energy.
| From: | f |
Date: | 4. Aprīlis 2011 - 14:59 |
---|
| | | (Link) |
|
mērenību vajag arī mērenībā. droši vien arī vienkāršībā. lai gan vispār es varu piekrist, sarežģīta izteiksme tikai stila dēļ mani atgrūž arī no dažiem labiem cibas ierakstiem. life is too short to play that game.
tas laikam atkarīgs no katra paša situācijas. nezinu kā tas nākas, bet esmu nonācis tādā stadijā, kad sinonīmu un visādu tēlainu salīdzinājumu lietošana liekas pēc vistīrākās bezgaumības. tikko ieraugu divus lietvārdus ar vārdiņu "kā" pa vidu, tā velk uz vēmi. tikpat bezgaumīgi ir rakstīt - sacīja, bilda, atbildēja utt - ja var pateikt vienkārši "teica" - viņš teica, viņa teica, viņš teica, viņa teica - viss, kas ir ārpus šīs vienkāršības atkal velk uz vēmi :)
| From: | f |
Date: | 4. Aprīlis 2011 - 15:10 |
---|
| | | (Link) |
|
tikai beigās pēc visiem tiem "teica, ka katrs" u.tml. es apstājos un saprotu, ka tas teikums izklausījās pagalam jocīgi :) |
|
|
Sviesta Ciba |