ikvienam ir tiesības uz dzīvību. tik daudz arī šajā dievu pamestajā zemē likums ir pamanījies noteikt. ne tikai asv.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā reiz atšķirībā no ASV. Tur nāvessodus joprojām izpilda.

Bet tiesības uz dzīvību nav tas pats, kas tiesības uz pielādēta kaujas ieroča nēsāšanu.
Uz Šveices ideālu jātiecas, nevis ASV.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tiesības uz dzīvību toties nozīmē tiesības aizsargāt savu dzīvību, ja tā ir apdraudēta. i'm not saying it means you have to shoot everyone when you feel like it. so, ko tu ierosini? neizsniegt nevienam ieroci? jā, to es atbalstu. bet tad tikai atliek nodrošināt to, lai tik tiešām nevienam-nevienam-nevienam nebūtu piekļuves pie šaujamā. nekādus melnos tirgus, neko.
un cik tad reāli tas ir?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tiesības uz dzīvību valsts nodrošina organizējot policju, ātro palīdzību, patversmes srsly aukstā laikā un tamlīdzīgi. Un jā, arī kontrolējot ieroču apriti tā, lai cilvēki neciestu. Dažas valstis to realizē labāk, dažas sliktāk. Slikts piemērs atļautiem ieročiem ir USA. Slikts piemērs aizliegtiem ieročiem ir UK. Labs piemērs pieejamiem ieročiem ir Izrēla, Šveice, Somija. Labs piemērs stingram ieroču regulējumam ir Singapūra un Japāna.

Atšķirība starp labajiem un sliktajiem nav ieroču skaitā un pieejamībā, bet gan kultūrā, pašregulācijā un arī policijas efektivitātē. Latvijā daudz vairāk cilvēku mirst slepkavībās, nekā Amerikā. Protams, mazāk ir nošautu, jā. Bet beigtu ir vairāk. Tā kā problēma acīmredzami nav šaujamieročos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

well, tu obviously zini labāk, kas notiek kurā valstī, es nē.
bet mani nesajūsmina doma, ka pie mums nekas netiks darīts, efektīvs vai nē, lai uzlabotu drošību. šoreiz gan problēma ir šaujamajā. vai tā persona, kas izsniedza, vai tā, kas saņēma, tā, kas nospieda gaili, tā, kas uzņēma lodi, bet tas viss ir ap šaujamo. so, maybe, yes, problēma ir tajā, ka nemāk apieties, nemāk novērtēt situāciju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Riskus var samazināt, bet tos nevar padarīt par neesošiem.
Tas vien, ka ir noticis viens ļoti traģisks atgadījums automātiski neattaisno dārgus līdzekļus, kas samazinātu tieši šo konkrēto risku.

Publiskos pasākumos - un kinoteātra seanss ir publisks pasākums - organizētājiem ir jābūt veidiem un plānam kārtības organizēšanai un sadzīvisku konfliktu novēršanai. Nevis ar mehāniskiem automātiskiem līdzekļiem, bet tieši ar cilvēcīgo faktoru.

Ja tādi būtu, situācija līdz ieroča izvilkšanai nebūtu nonākusi. Skatītājiem būtu jājūtas droši, ka ierodoties kinoteātrī, ja kāds uzvedīsies slikti (runās, telefonu lietos, skaļi čaukstinās čipsu paku, bļaustīsies, spārdīsies) - tad viņš, skatītājs godīgais no tā tiks pasargāts, bet tam kādam sliktajam par to būs 'kaut kas slikts'. Da kaut via publiska kaunināšana.

Cilvēkiem _nav_ publiskā vidē pašiem sevi jāaizsargā pret miera traucētājiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tu šausmīgi gribi mani pārliecināt par savu taisnību, lai arī es nevienā mirklī neesmu teikusi, ka tev nepiekrītu; mierīgāk, would you?

un, jā, varbūt arī _nav_ jāaizsargā, bet ir diezgan muļķīgi paļauties uz to, ka citi tevi vienmēr varēs pasargāt, ne?

un ja vēl pie sākuma, tad - kāpēc gan kādam kinoteātrī būtu jāienes šaujamierocis, m? seriously, why?

(Reply to this) (Parent)