Riskus var samazināt, bet tos nevar padarīt par neesošiem.
Tas vien, ka ir noticis viens ļoti traģisks atgadījums automātiski neattaisno dārgus līdzekļus, kas samazinātu tieši šo konkrēto risku.

Publiskos pasākumos - un kinoteātra seanss ir publisks pasākums - organizētājiem ir jābūt veidiem un plānam kārtības organizēšanai un sadzīvisku konfliktu novēršanai. Nevis ar mehāniskiem automātiskiem līdzekļiem, bet tieši ar cilvēcīgo faktoru.

Ja tādi būtu, situācija līdz ieroča izvilkšanai nebūtu nonākusi. Skatītājiem būtu jājūtas droši, ka ierodoties kinoteātrī, ja kāds uzvedīsies slikti (runās, telefonu lietos, skaļi čaukstinās čipsu paku, bļaustīsies, spārdīsies) - tad viņš, skatītājs godīgais no tā tiks pasargāts, bet tam kādam sliktajam par to būs 'kaut kas slikts'. Da kaut via publiska kaunināšana.

Cilvēkiem _nav_ publiskā vidē pašiem sevi jāaizsargā pret miera traucētājiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tu šausmīgi gribi mani pārliecināt par savu taisnību, lai arī es nevienā mirklī neesmu teikusi, ka tev nepiekrītu; mierīgāk, would you?

un, jā, varbūt arī _nav_ jāaizsargā, bet ir diezgan muļķīgi paļauties uz to, ka citi tevi vienmēr varēs pasargāt, ne?

un ja vēl pie sākuma, tad - kāpēc gan kādam kinoteātrī būtu jāienes šaujamierocis, m? seriously, why?

(Reply to this) (Parent)