12:21AM
nogaju autoostaa malinjaa, lai ieliktu koferii kompi, un man blakus uzreiz nostaajaas zelta kleitaa tērpusies skuķene, kas runaaja ar sevi, un ari saaka kraameet savu koferi un savā nodabā turpināja runāt
nogaju autoostaa malinjaa, lai ieliktu koferii kompi, un man blakus uzreiz nostaajaas zelta kleitaa tērpusies skuķene, kas runaaja ar sevi, un ari saaka kraameet savu koferi un savā nodabā turpināja runāt
viena veča iet pa autobusu un jautā: vai te ir autobusa vadiitaajs?
vadiitajs atbildeja: nē, nav. autobuss pats brauc
vārās 1 h no vietas
vēl 2,5 h vārīsies
kā nepiekūst žokļi?
Šovakar Liepājā bildēju tramvaju. Tik skaists. Un Liepāja arī.
Klusums. Rotājumi. Sniegs.
Noķēru Jaunā gada sajūtu.
Pat nokritu! Te visi celiņi balti. Nav sālsvannas. 
Dodos uz Liepāju, un gribas ēst. Reiss K7937. Vēl
tikai Rīgā sastrēgumos. Nāk miegs. Sāp galva. Gribas ēst.
Izskatās kā ārzemēs.
no sākuma ielēju kompī ūdeni, tas tākā parīstījās, bet, paldiesdievam kaut kā pats sasusēja. Tad bija vesela ņemšanās ar, abās mājās, aizsalušiem ūdensvadiem, diebu pār kalnu pie ineses pēc ūdens bačokiem, Tad es saprotu, ka tas zirga gads tāds izslāpis un uz ūdeni tendēts.
Vakar braucu Dagdā, paikas un koppapīru pirkt, riktīgi izbaudīju mazpilsētas šarmu, cilvēki, izņemot veikalus, saprotams, atrodas tieši tik attāli, kā man tīk. Nu, tur pusotra stunda jākvern līdz autobusam atpakaļ.
Pirmo reizi mūžā man ir laikapstākļiem atbilstošd mērtelis ar milzu kapuci, paldies mammai, kas pati bija aizmirsusi, ka tādu sev pasūtījusi un norakusi skapī. Ideāli, es jums teikšu. Tad nu kaifīgi maršēju, turpun šurpu, pa rūpīgi iztīrītiem celiņiem, cepuri nost Dagdas domes darbiniekiem, jejbogu, viņi pat no soliņiem parkā bija kārtu nogrebuši.un tas bija bišku pirms deviņiem, pēcsvētku, ta, pirmajā dienā. Jā, elpot un dzīvot te ir vieglāk. Un par cilvēkiem te gādā rūpīgāk.
Toties ar Balto Dāmu vakar sanāca kāzuss. Pēc Dagadas skatos, neskrien pretim, guļ, paslēpusies, zem beņķa, smagi dveš, tā čerkstīgi, visas acis samiegtas un asarainas, saprotu, nu ir sūdi laikam, deguns arī, taustu, sauss un karsts, nu, zvanu vietējai vetārsttei, sak, tā un tā, viņ saka, labi neizklausās, vediet šurp. Meklēju transportu un traucām.
Lai diesapžēlojās, kas notika pa to vetārstes galdu,i špricēja i zobakmeni tīrija baismām knaiblēm, i nagus grieza, acīs dzeltenu pilināja, i dirsā termometru sprauda.
Nujā temperatūra bija un iekaisums na ļico, bet mājās es atbraucu, trīcošām rokām un kājām un pieprasīju mammai uzlievi ieraut. Jejbogu, labāk pašam divas stundas urbt zobus, nekā uz šito visu noskatīties un turēt to nabaga ķepu un pašu.
Gadu viņai, pēc zobiem, esot vairāk kā vienpadsmit, tākā saimnieki ne velti neatbildēja uz manu esemesku no takša, kad vedu mājās, sak, kura gada izlaidums ta meitene konkrēti ir. Bet nu, man jau vienalga, galvenais, lai zem beņķa neelš iun kādu laiku man vēl ir.
Vārdu sakot, tādi satraukumi mūsmājās.
Tagad astoņas dienas jākapā tabletes pastētē Dāmai, jo nu tā rīklē bāžšana ir dramatiska, es jau nu nevaru un Dāma arī ir stiprs pretnis šitam, šorīt mēģināju, jau trīs stundas atkal zem tā beņķa, dziļi sašutusi, kaut arī pielabinājos ar desu pēčāk. Ne ne.
Šodien paskats labāks, bet atceroties vakardienu pa to vetārsta kabineju, aš krampī iekšas rauj, diespas.
Ja jums ir kaut kas vecs un normāli strādā, nemainiet to uz jaunāku, lai kā jums to uztieptu...
Padevos intensīvajiem piedāvājumiem "atdošu tev veļasmašīnu, lietota desmit gadus tikai vasarās reizi mēnesī", atdevu prom veco, kas man visnotaļ labi kalpoja daudzpadsmit gadus vai vairāk un ko savulaik jau lietotu bija sagādājusi cibiņš aga.
Jaunā rīb kā traktors pat uz paklājiņa, vecā vibrēja pavisam ciešami pat bez paklājiņa. Meistars Kostja teica – labāk būtu veco paturējusi, jo "jaunajai" (2005. gada ražojums) ir izļurkājies rāmis un jau sākusi rūsēt apakša. No ārpuses vienkārši paskatoties to nevar redzēt, nē. Vēl +viens gadījums, kas vairo manu riebumu pret Siemens ražojumiem.
Esmu vīlusies un jūtos piečakarēta. Diagnostika, pretvibrācijas paliktņi (bezjēdzīgi) un gumijas paklājs arī nebija par velti.
Vismaz no "jaunas" gāzes plīts veiksmīgi atvēcinājos, Kostja šodien sakārtoja veco, uzticamo plīti, lai tagad abās pusēs deg ar vienmērīgu liesmu.
Reklāmas devīze: Take your favourite pens with you anywhere!
Viņi pārdod tādu maciņu, kurā var iebāzt piecas pildspalvas.
Vai man ir piecas mīļākās pildspalvas? Divas, varbūt.
Kuras ir tavas piecas mīļākās pildspalvas?
Upd. Pēc tam, kad ierakstīju šo cibā, man feisbukā parādījās jauna reklāma ar devīzi: This isn’t just a pen case.
Pēdējās dienās katru dienu nomirst kāda kultūras ikona, par kuru tiešām ļoti žēl, ka tā.
Gan latvieši, gan nelatvieši.
Tik darbīgs sapnis, ka jūtos piekususi.
lifti, lidostas, zvejas laiva, sporta zãle ar tumšzilu grídu uc
koferu krāmēšana. nepaspēju visu salikt, sarunāju,
ka aizbraukšu uz Somiju pēc pārējām mantām 4. maijā.
beigās vēl nācās iet uz randiņu ar Raselu Krovu, visp nekad nav interesējis.
Tikko klausījos balsis iekš putni.lv, un likās, ka ir maijs vai jūnijs
Izejot laukā ar suni, es viņam svilpoju kā pavasarī viens putns, nezinu, varbūt strazds, bet, atnākot istabā, nekad to
meldiņu neatceros.
Līdz šim likās, ka Latvijas diplomātijai iesākt ES prezidentūru ar Charlie Hebdo varbūt bija izaicinoši. Bet starts ANO Drošības padomē ar Venecuēlu ir nākamais līmenis.
Gāju uz bodi pirkt hiacinti, jo tagad jāgaida pavasaris, bet aizmirsu, ka jāgaida pavasaris, un nenopirku. Nopirku lielo iepakojumu zewa ruļļu
Rīgā, Bauskas ielā, piektdien, 2. janvārī, pēcpusdienā pēc sprādziena sagruvušas konstrukcijas piecstāvu ēkas augšējos stāvos.
Navigate: (Previous 20 friends)
