ezic's Journal - Day

12:40AM - kā es redzu kā jūs rakstāt..

maya sēž Parīzē kādā mazā kafejnīcā. uz galda ir balts galdauts. salvešu turētājs ar salvetēm. kafija. glāze vīna. sarkanvīna. dažkārt viņai paiet garām meitene ar rūtainiem svārkiem garumā pāri celītim.

misame neraksta. viņš fotogrāfē vārdus. dzidri...

duujs sēž uz mākoņa maliņas. iekodusies spalvu mākonī un dažkārt smaida tā šķelmīgi zem uzacīm. kad bēdīgs, tad tumšais mākonis pārvilkts pār galvu, lai vēji netraucē.

krasais zaļā pielijušā mežā ar cigarešu paciņu pa rokai, ar skatu pavērstu uz augšu </span>vieglām kustībām raksta bloknotā zibšņus un domu skrējienus.

lapsa pirms ķerās pie rakstīšanas uzvelk melnu ādas kostīmu. zābakus pāri celim. pātadziņu iesprauž zobos un eleganti apsēžas uz šķērsam nolikta krēsla.

jf ar koka nūju raksta baltās smiltīs.

mrvulfs savā "Krusttēva" cienīgajā kabinetā domīgi atgāzies aizsmēķē cigāru un sakārto strīpainā uzvalka krāgu un novelk hūtes malu ieslīpi pār acīm.

shelly ir tik enerģiska, ka visu pieraksta diktafonā.

punkts sēž kailos koka zaros. novembra beigu koka zaros. visapkārt pelēks, bet viņš raksta uz baltām mazām lapiņām un katrai pasaka savu ceļu un tās lido. lido uz telefonu būdiņām. lido un māju jumtiem. lido uz kaķu bļodiņām...

skuka starp tilta margām izbāzusi kājas, verās Venēcijas kanālu ūdeņos.

gt golfa nūju nocis  sev blakus. rūtaino cepuri ar piešūtajiem rudajiem matiem uzlicis un pa laikam rokā pavirpina trīs golfa bumbiņas.

fotomeiteenc atrodas attīstīšanas telpā ar sarkano spuldzīti. noslēpumaino spuldzīti..

viinogas = sarkans

a es pac ezic iegriežu sev pirkstu galos un uz kailās miesas rakstu ar savām asinīm..

p.s šeit nav visi, jo es ir noguris, bet tā nu aptuveni man jūs rādaties šajā sviesta cibā...

9:03AM

kaimiņš zāģē kokiem galotnes.
manā grāmatplauktā haoss.
S.Vidberga grafiku reprodukcijas sajaukušās starp "kamasutras" lapām.
tekila izlijusi. citrons izkož miesā strīpas. sāls neļauj rētām aizvilkties.
tarakāni uzskrulējuši ūsas imitējot Dalī, noziežās ar medu un gaida atlidojam mušas.
kartupeļu mizas kā eglīšu rotājumi.
aiz manas zeķes mežģīnes blašķīte ar pašdarinātu liķieri. pilnīgi nedzeramu, toties skaisti zilā krāsā.
kājas kūļājās pār palodzes malu. aizverot acis atrodos bezdibeņa malā. apakšā milzīgs ugunskurs, kurš svilina pēdas. lēnām graciozām kustībam manās pēdās tiek iededzinātas zīmes... un viena neveikla liesma un pleca iededzina lilliju...
lēnām pilinu ugunī zilo dzērienu un nolūkojos ka uguns bauda lokās.
muguras skriemeļi dejo līdzi un mati paši vijās mezglos. savos viļņos tie nožņaudz tarakānus.
lāstekas spēlē gaiļu cīņas..

10:07AM

hmmm...
green velvet 20. martā būs Mexico..
es vēl arī...
kārdinoši...