14 May 2011 @ 08:06 pm
 
Skatos pa TV3 to "Lielo aizbraukšanu". Mani diezgan pamatīgi pārsteidza kāda latviešu pāra (kas daudzus gadus dzīvo Vācijā) izteikums, ka tad, ja viņi sēž kompānijā ar 10 vāciešiem, nekad savā starpā nerunā vāciski, tikai latviski. Un ka tad, ja pie galda sēž 1 cilvēks, kas nesaprot valodu, kādā pārējie runā, tas nenozīmē, ka pārējiem tāpēc ir jāpāriet uz citu valodu un ka par to nav jāapvainojas, un ka tas neesot nepieklājīgi.

Ko lai saka. Acīmredzot nekad paši nav sevi iedomājušies otrā situācijā. Un man liekas tiešām rupji un neaudzināti, ja kompānijā ir viens vai divi citas tautības cilvēki, bet pārējie spītīgi runā savā valodā, lai gan visi telpā esošie labi pārzina kādu kopīgu valodu, tradicionāli tā ir angļu valoda. Nez, ļoti iespējams, ka tā tik man tāda "jocīga saprašana", jo atceros kādu situāciju, kad pie draudzenes Rīgā uz dzimšanas dienu bija atbraucis kāds spānis, kurš perfekti runā angliski, bet pārējie viesi pat vārdu ar viņu nepārmija, bet gan savā starpā apsprieda šo cilvēku latviski vai vienkārši runāja savas lietas. Laikam jau cilvēki tiešām ir dažādi, tas pierādās ik uz soļa, bet man diezgan grūti saprast tādu neieinteresētību un pat pofigismu. Varbūt vienkārši ir jānonāk tajā pretējā lomā, lai apjēgtu, kā tas ir, jo valoda IR BARJERA, ja kāds spītīgi atsakās lietot kopīgu valodu. To jo īpaši spilgti pieredzēju saistībā ar frančiem gan Erasmus laikā Spānijā, gan tagad pēdējos mēnešus darbā Latvijā. Un radikāli prtēju situāciju piedzīvoju, pavadot ļoti daudz laika kopā ar polietēm, kad poļu valodu to mēnešu laikā es nedzirdēju būtībā VISPĀR, jo mēs vienmēr runājām savā starpā spāniski, lai visi visu saprastu un varētu iesaistīties sarunās. Un, pat ja mums vai polietēm gadījās pateikt kaut ko savā valodā, tad tas tāpat tika pārtulkots.

Un vispār. Cilvēkiem tiešām ļoti pietrūkst LĪDZI domāšanas un savstarpējas SAPRATNES.
 
 
( Post a new comment )
Aranel[info]aranel on May 15th, 2011 - 01:31 am
Been there... Kad vēl nepratu dāniski, tad vienmēr sēdēju kā muļķīte dāņu kompānijā un bakstīju savu draugu, lai ik pa brīdim kaut ko iztulko.

Bet runāt dāniski es sāku tieši šī iemesla dēļ. Bijām ciemos pie radiem Vācijā, kuri saprot tikai vācu vai dāņu valodu, un aiz cieņas pret viņiem pūlējos runāt dāniski, lai cik slikta man tā valoda būtu. Bet pateicoties tām pāris dienām es jau gadu runāju dāniski, nu jau var teikt, ka tekoši :) Mācība - nevajag kaunēties no akcentiem vai kļūdām, kad mācās jaunu valodu, un jārunā tik un tā :)
(Reply) (Thread) (Link)
eyemsorry[info]eyemsorry on May 15th, 2011 - 02:26 am
ēēē, super par dāņu valodu! Man pat nav ne jausmas, kā to var apgūt :) malacis, tiešām prieks par tādu stāstu.

jap, es arī uzskatu, ka no kļūdam un izrunas nevajag kautrēties, jo katrs sākums ar jaunu valodu nav viegls un visi tam iet cauri. Man gan tā situācija, par ko te cepos saistībā ar frančiem, ir tāda, ka bija jāstrādā "internacionālā kompānijā", kur izrādījās, ka esmu vienīgā latviete, un vēl bija viena itāliete, pārējie ~10 cilvēki franči. Tikai tas internacionālisms diemžēl izpaudās kā nacionālisms, respketīvi, visi sarunājās franču valodā un pie pakaļas, ka es neko nesaprotu.. (kad pieņēma darbā, zināja, ka strādāšu spāņu/angļu valodā un ka neesmu mācījusies franču) Ja vēl sākumā pa jokam un pa labam mēģināju ar "could you please repeat that in English?", "what, what? Im sry, I didnt hear that!" utt., tad uz beigām jau man vnk nebija spēka.. nolēmu no vasaras sākt mācīties valodu, lai vismaz sāktu saprast kaut ko, bet nu jau vairs nav aktuāli.

bāc, nu gan izliku savu sāpi :D nekas, tas vismaz mans blogs, hehe.
(Reply) (Parent) (Link)