evergreen - pat izbriiniiti

Ak, jā, kristāla lodīte, bet runa jau iet par neticību, iekšējo nīcību, kura dziļi sasakņojusies mūsu sabiedrībā. Dekadentisms un pagrimums vopšem. Protams, mūsu sabiedrība tikai tāds sociolingvistisks nojēgums vien ir, bet mēs te vispārinām. Un vispārināsim, kā arī konkretizēsim un tieši attiecināsim. Bet. Ticība, tā nav mirusi, redziet, dzīvot var tikai ar ticību (bet ne jau alleluja tipa ticību vai elementāru ticību lietu kārtībai, nē vis). Jo - ar zināšanām vien nepavilksi, drīzāk aiztenterēsi kaut kur izplatījumā. Bet neatgriezīsimies pie šīs banālās un apnicīgās tēmas (it īpaši laju filosofu līmeņa pārspriedumos). Patiesībā dzīve ir sūdu bedre, lai gan pēdējā laikā novērots, ka lietas iet uz augšu. Bet – tikpat labi tā var būt arī leja. Tas ir tā kā cirkulārās šūpolēs: šūpojies, šūpojies riņķī vien ar kristāla lodīti rokā un brīnies, kā sarēķināt neesošo rādiusu vai noteikt aptuveno savas triviāli miesiski garīgās eksistences iluzoro līdzību ar apkārtējās vides topogrāfiskajiem parametriem. Kura, šī apkārtējā vide, arī, iespējams, nebūt nav tik statiska. Ahujeķ, vārdsakot. Un tad vēl vaicā – kāpēc man netic? Un neticēs ar' tie sūda maisi! Cilvēk, tici vispirms pats sev, un tad varbūt vēl pavaicā, vai ir vajadzība pēc citu uzticības. Bet vispār morāle ir smaga lieta. Nevajadzētu pārāk ar to iepīties. Dzīvo kontemplatīvi, bet neiztēlojies no sevis biblisku zvaniņu, kura skanējums atbalsojas tāltāli pāri laukiem, trejdeviņām jūrām un kā kategoriskais imperatīvs iemīt katras apzinīgas būtnes sirdī līdz ar taureņa spārna vēzienu kaut kur Amazones dižmežos. Nē, tā nebūt nav un nemaz nevar būt (pēc fizikas likumiem), tas ir apmāns, lieka pašsuģestija. Nē, nu iztēloties jau var, jo iztēlošanās, kad apzināta, ir nekaitīga, radoša darbība. Bet neiedomājies, jā, netici, pareizāk sakot, tam, ko runā tava megalomānijas pārņemtā dvēsele. Vārdsakot, netiesā un tu netapsi tiesāts. Nelūdz, un citi neuzmāksies tev ar savām ubaga dāvanām. Tā lūk. Dzīvē viss atkarīgs no apgaismojuma. Bet peklē tumšs. Jo peklei neviens netic.

(Reply to this) (Thread)

pizdjec, un man uz shito veel jaatbild?

(Reply to this) (Parent)

Pagrimums salīdzinot ar ko? Citu sabiedrību, cita laika sabiedrību, "zelta laikmetu"? Un kas būtu salīdzinātājs? Mūsdienu cilvēks, citas sabiedrības pārstāvis, zelta laikmetā dzīvojošais ?

Nav tiesa, ka dzīvot var tikai ar ticību. Vajag dzīvot, gan ticība atradīsies. Pat tad, ja šaubīga, pat tad, ja maldīga, pat tad, ja niecīga. "Dzīvot" iekļauj, nevis nāk pēc "ticēt". (Lai gan jautājums joprojām - vai vajag [dzīvot]?)

Un imperatīvi tavi vispār ir kaut kādi jocīgi. Un rezultāts plānotais ir vēl jocīgāks. Pirmkārt, visi tiesā, neatkarīgi no tā, vai to dari tu. Otrkārt, visi uzmācas, arī no tevis neatkarīgi. Un ja arī neuzmācas, tad vismaz no sirds to vēlas. Ar nelūgšanu nepietiek; ja vēlies tapt pestīts, tad atgaiņājies ar pamatīgāku belžamo.

p.s. References gan jautri sakārtotas. Kā pie jaunajiem dzejniekiem-onānistiem. Oriģināli, bezjēdzīgi un iedomīgi. Lielā putrā sagāzts iekšā daudz kas, taču nepārliecina itin nekas. Turklāt Kantu varēji arī nepiesaukt un arī Amazones tauriņi ir un paliek tikai haosa teorijas ilustrācija, kas turklāt strādā tikai epistemoloģiskā līmenī (vai, teoriju līmenī, ja vēlies), nevis ontoloģiskajā līmenī (vai heiristisku programmu līmenī). Secināt no pirmā otro var tikai tad, ja ieņem galvā pozitīvisma pieeju ar visiem tās aizspriedumiem.

Iesaku rakstīt kodolīgāk, vismaz pats savu putru izputrosi, ja ne ko sakarīgu spēsi izdvest.

(Reply to this) (Parent)