From: | suic |
Date: | 30. Jūlijs 2004 - 02:46 |
---|
| | | (Link) |
|
Pagrimums salīdzinot ar ko? Citu sabiedrību, cita laika sabiedrību, "zelta laikmetu"? Un kas būtu salīdzinātājs? Mūsdienu cilvēks, citas sabiedrības pārstāvis, zelta laikmetā dzīvojošais ?
Nav tiesa, ka dzīvot var tikai ar ticību. Vajag dzīvot, gan ticība atradīsies. Pat tad, ja šaubīga, pat tad, ja maldīga, pat tad, ja niecīga. "Dzīvot" iekļauj, nevis nāk pēc "ticēt". (Lai gan jautājums joprojām - vai vajag [dzīvot]?)
Un imperatīvi tavi vispār ir kaut kādi jocīgi. Un rezultāts plānotais ir vēl jocīgāks. Pirmkārt, visi tiesā, neatkarīgi no tā, vai to dari tu. Otrkārt, visi uzmācas, arī no tevis neatkarīgi. Un ja arī neuzmācas, tad vismaz no sirds to vēlas. Ar nelūgšanu nepietiek; ja vēlies tapt pestīts, tad atgaiņājies ar pamatīgāku belžamo.
p.s. References gan jautri sakārtotas. Kā pie jaunajiem dzejniekiem-onānistiem. Oriģināli, bezjēdzīgi un iedomīgi. Lielā putrā sagāzts iekšā daudz kas, taču nepārliecina itin nekas. Turklāt Kantu varēji arī nepiesaukt un arī Amazones tauriņi ir un paliek tikai haosa teorijas ilustrācija, kas turklāt strādā tikai epistemoloģiskā līmenī (vai, teoriju līmenī, ja vēlies), nevis ontoloģiskajā līmenī (vai heiristisku programmu līmenī). Secināt no pirmā otro var tikai tad, ja ieņem galvā pozitīvisma pieeju ar visiem tās aizspriedumiem.
Iesaku rakstīt kodolīgāk, vismaz pats savu putru izputrosi, ja ne ko sakarīgu spēsi izdvest.