eureka [entries|archive|friends|userinfo]
eureka

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Aug. 18th, 2009|10:42 pm]
Thom Yorke "Atoms for Peace"
linkdazzle

[Aug. 18th, 2009|09:56 pm]
Nav ar ko dalīties. Aļaska uz katra centimetra un kubikcentimetra.
debesis kā virves dejotāja ļodzīgā gaita ar izklupieniem ppietuvojas. stienis krīt, māžošanās ar rokām pēc saules, pēc aizturētām elpām. Bet pats gandrīz pamiris. Viņi uz kaut ko gaida un sastādā krosvordu mīklas, kamēr ome cep pankūkas un kaķi atmaksai uzliek savu cenu. nav ko bužināt. runā par labām zvaizgnēm un zvaigžņu lietu...zvaizgnēm kā lietu un lietu kā lietu.
Tāds šausmīgs atsvešinātības caurvējš. kuras durvis vai logus vērt ciet? varbūt tomēr atstāt durvju spraugu?
nav spēka, bet gan jau būs, nav spēka piedot, bet gan jau, samierināsies un piedos, kļūs vieglāk, no kakla nokritīs mezgls un krosvordiem pāršķirsies lapa.
linkdazzle

un tā notiek visvarēnā emanācija?! [Aug. 16th, 2009|09:51 pm]
[dazzle |Joy Division - Heart and Soul]

Jūtos tāds mazliet mūžības panests. nevaru saprast, kas panesa vairāk - vai es, vai arī mūžība. Es laikam par daudz ļāvos man atvēlētās mazliet vairāk kā diennakts sprīdī, ko pavadīju ārpus Rīgas. Institucionalizējušies centieni apgūt nokavēto - pārbaudīt trīs aktuālos saitus un izvilkt pirmo pilnvērtīgo cigareti - ir atnesuši it kā apziņu, ka tomēr neko neesmu nokavējis.
Pēc ilgāka pārtraukuma atkal biju tālājās ārēs, kurās pagājušais gads nav viesis dziļas rētas, vai arī veinkārši lauku ļaudis ir vēsāki tēsti. Pilns galds ar labumlabajām karbonādītēm un rosoliem kā pirms dzīrēm, tā arī pēc. Katram sava kapu svētku historiogrāfija, mācītājs pasniedz savu vēsti un tā lieta darīta. Atgriežamies pie pilnvērtīgiem galdiem, jo svaigs gaisa un baznīcas veltes nelietderīgi izrīkojas ar mūsu spēkiem. nedaudz vēlāk atkal kāda nesaprotama vēsts - makšķerēju kādas divas stundas vietējā ezera, un kaut arī loms būtu apskaužami uzteicams tādām nelicencencētam makšķerniekam kā es, man nav par ko būt ambarassed. Dabai nodarītie zaudējumi tik pat kā neaprēķināmi - divas nāvīgi savainotas sliekas un vesels lērums ezerā atstātu plaudīšu, līdaciņu...godīgi sakot ar visu to es pat jūtos stipri atalgots. man jau leikas, ka īstam makšķerāķa pavēlniekam nekad nevajag zūdīties par lomu.
Ozolu vecajie kā jau ierasts pie viņu sugas noturēja 800 gadīgu sapulci, cits ar acīm redzamu trūdvielu devu dobumā, cits ar izpalīdzīgu cilvēka roku atguvis stājas spozmi. Mazāk izredzētie stāvēja veco muižas sānceļu un parādes maģistrāļu sardzē. Tā viņi tur turpina zelēt savu gaišumu un izliet kripatiņu ēnas. Viņi vēl neatdodas, kamēr tas, kas liecina par neseno revolucionāro pagātni zemnieciņu dzīvēs, neapliecina pilnīgi neko. pagātne ir atkarojusi savu vietu ēnu valstībā. Pirmsrevolucionārā pagātne met ēnu uz šodienas ēnām un rēgiem...Tā vnk ir sanācis, kaut arī pļaujamā būtu daudz, bet pļāvēju maz
linkdazzle

[Aug. 15th, 2009|10:01 pm]
kamēr gaidu uz Tarkovski, niekojos ar sava alter ego advancēšanu publiskajā telpā.

Lai citi spieto pa svešiem stropiem un piepilda savas nepiepildītās guļamistabas fantāzijas...:) Manī ir maziņš rūgtumiņš un Tev, I.B., es nevēlu neko sliktu un nevienu rindiņu vairs no manis. Adieu.
link2 of courses|dazzle

... [Aug. 14th, 2009|03:20 am]
mana parafrāze par problēmas tēmu: ir cilvēki - ir problēma sadzīvot, nav cilvēki - nav jēgas dzīvot. Bet es te nepretendēju neuzkādu absolūtismu. man nepatīk Dzodzuašvili kungs un Hiltera kungs. Bet vēl vairāk jēla baltkvēle jeb skaista ģīmja pārdošanās aknu pastētes reklāmai. Vēl simts gadus pēc tam, ja Dievs dod, tu noraugies šajā sejā kā lietuvēna uzbrukumos pēc Sommas kaujas un, sēdēdams čīsktošā krēslā, nevari saprast, nu kur tie vella sabiedroties kavējas?!
linkdazzle

... [Aug. 13th, 2009|12:50 pm]
( kad vairs netic zvaigznēm )
linkdazzle

Labrīt [Aug. 12th, 2009|08:37 am]

šorīt mazliet ļoti ļoti nomiru.

 "saules nogurdinātie" un "Rembo" bija ļoti labi. paldies j-kundz!

bet [info]gc , mums jau ar tiem laikapstākļiem neiet labāk . Vakar vakarā spīdzinoši ilgi bija jānoskatās uz debešu slāņiem, kuri viens pēc otra un viens uz otra vācās, bet acīm redzamais labums/atlikums izrādījās pārāk nesamērojams ar debesu ambīcijām. Debesīs ir krīze. laikam. Nu tad vismaz šorīt debesis ir ņēmušas to lietu kaut cik nopietnāk un jau ir apmākušās. varbūt šoreiz izspiedīs kripatiņu vairāk.  

link4 of courses|dazzle

darba diena [Aug. 10th, 2009|02:44 pm]
Manai nodaļas vadītajai šodien pilna sirds. Pārradusies no atvaļinājuma, uzreiz aicināja mani iedzert kafiju un papļāpāt pa žizņ. Kā vispār iet, ko labu dari utt.

Darbam neatliek laika, jau atkal pēc stundas darba mani aicina pie kafijas krūzītes un cigaretēm un reizē nobaudīt kūciņas, ko iegādājusies pusdienu pārtraukumā. jau atkal sirds uz palātes un kūst pāri malām. Dzīves kvalitāte kritusies, pagatavotām pusdienu zivīm spīd cauri, cena arī ne tā pati. Un tad es iecepos par savu šis dienas hītu, par to, cik švaka kvalitāte bijusi pēdējās Sestdienas artikelim par Vudstoku 69'. Redz, es vakar Welt.online izlasīju tieši šai gadadienai veltītu rakstiņu un ko zinies?! - tie vācu švaļi komentāros no zemes noslaucīja raksta autoru, jo kurš gan nezina, ka Vudstoka 69'ir mīts un ka patiesībā 69. gads ne tuvu nestāv klāt 68! Protams, ka vācu autors bija papūlējies salikt neskaitāmas atsauces uz tā laika dzīves aktualitātēm - Vjetnamas karu, Mēnesbraukšanu, Bītliem, bet tas tik un tā nebija kas brand new. Tāpēc man uzreiz prasījās uzdot retorisku jautājumu, bet kas - mums tas ir pieņemami, ka Sestdienas rakstā nointervē vecu kraķi, kas pat neatcerās kā nokļuvis mājās, un turpina pat ne atražot, bet pieminēt ar labu (kā to dara ar mirušajiem)to, kas vairs nav patiesība. Mums svarīgāk parādīt letiņiem, ka mēs esam lieli (kā teica VVF), ka visur letiņi ir pielikuši savu pirkstu (kaut vai mirkstot dubļos un neko neatceroties?)? Nu nadojelo tā pašcenzūra un populārās kultūras patērētāju un radītāju līmenis. Tagad tiešām lasīšu tikai RL!

Mēs vēl ilgi un dikti vārījāmies par Ulmanīti (par viņu nekad nekas nav skaidrs) un par žīdiņiem (par viņiem arī nekad nekas nav skaidrs), kas iesūtīti kara laikā "mestje naroda", lai plivinātus sarkanus karodziņus iebraukošajiem tankistiem no brālīgās kaimiņrepublikas.
Un tagad pēc šīm kopīgi pārciestajām darba dienas mokām nodalas vadītāja ieskrien kā vējš un saka, ka varu doties mājās.
link2 of courses|dazzle

Mēs esam garlaicīgi, mēs esam garlaikoti, mēs garlaikojamies, mēs garlaikojam. [Aug. 10th, 2009|12:37 pm]
Nu par ko gan citu lai es domātu darbā, ja ne par garlaicību! Cik man garlaicīgi un kā es vispār varu būt tik aprobežots, lai garlaikotos ne aiz darba trūkuma, bet tikai aiz garlaicības. Tāda laikam ir tās garlaicības daba - tu garlaikojies un nezini, kāpēc. garlaicība vienkārši nepastāv, tas ir tāds gara stāvoklis. Garlaikoties var aristokrātiski, bet var arī plebejiski. iespējams, ka mūsu gara stāvokli sabiedrībā nosaka nevis degsme vai alkas, bet tas, kā mēs garlaikojamies (cik gari laiskojamies). protams, ar piebildi, ja garlaikošanos uzskata par kaut ko radošu.

"Alle Menschen sind also langweilig. das Wort selbst weist auf die Moeglichkeit einer Einteilung hin. Das Wort langweilig kann ebensowohl einen Menschen bezeichnen, der andere, wie einen, der selbst langweilt. Diejenigen, die andere langweilen, sind Plebs, der Haufe, der unendliche Menschenkluengel im allgemeinen; die sich selbst langweilen, sind die Auserwaehlten, der Adel; und so sonderbar ist es: diejenigen, die sich nicht selbst langweilen, langweilen gewoehnlich die andern, diejenigen dagegen, die sich selbst langweilen, unterhalten die andern. Die sich nicht langweilen, sind im allgemeinen jene, die irgendwie viel zu tun haben in der Welt, diese aber sind eben darum die Allerlangweiligsten, die Unausstehlicshten."

S.Kierkegaard "Entweder - Oder"
link4 of courses|dazzle

VECĀ ALBUMĀ [Aug. 9th, 2009|01:07 am]
Arvien no jauna atgriezies tu, melanholija,
O, vientuļās dvēseles lēnprātība!
Uz galu zeltainā diena kvēl.

Pilns pazemības sāpēm ļaujas pacietīgais,
Viss daiļi skanēdams no maigas ārprātības.
Rau! Jau krēslot sāk.

Klāt atkal nakts, un gaužas mirstīgais,
Un kāds tam līdzi cieš.

Zem rudens zvaigznēm drebēdama
Ar katru gadu zemāk liecas galva.


/G.Trākls/
linkdazzle

Draiskie pavēlnieki. [Aug. 8th, 2009|06:08 pm]
"Kurš varētu apgalvot, ka no lūgšanām ir kāds labums? Bet kurš varētu apgalvot pretējo? Es iztēlojos dievus niekojamies Olimpā, vārtāmies nektārā un ambrozijā un degošu kaulu un tauku smaržā, palaidnīgus kā desmitgadīgu peišeļu baru, kuriem ir daudz vaļas un rokā ticis slims kaķis, ar ko spēlēties. "Kura lūgšanas mēs šodien uzklausīsim?" viņi cits citam vaicā. "Metīsim kauliņus! šim te - cerības, tam tur - izmisumu, un, ja reiz esam ķērušies pie tā, tad varbūt izpostīsim tās tur sievietes dzīvi, pieņemot vēža izskatu un pārguļot ar viņu!"

M.Atvuda
linkdazzle

... [Aug. 8th, 2009|01:29 am]
[dazzle |m83]

pēc tam, kad manas slāpes bija pietiekami veldzējušas pēdējo ciemiņu pavadīšana, nekas cits neatlika kā meklēt apkārtceļus, lai pagarinātu jauko pusiedzēruma nostaļgiju pēc atvēsinātiem skatījumiem uz dzīvi. par laimi man pretī gadījās tikai pavisam neuzkrītoši vakarētāji: kāda kundze ar aizkuru, kuram klāt bija pieķeksēts kaut kāds sarežģīts bļembuks un garām braucoši krievu strādnieki, kuri man par pārsteigumu jau iepriekš paredzēta rezignācijā vaicāja pēc cigaretes. Man saprotamā kārtā nebija ko dot, jo paciņas atlikums bija skaidri aprēķināts. Matemātiski ierēķināta vienība citādāk rīta kafija bez cigaretes un ilgu mākta skatiena uz Rīgas panorāmu būtu tikai piedeva skaidrajai apjausmai par dzīves nežēlību.

Atpakaļceļā es jau biju paspējies krietni aizdomāties par to, kas man šovakar sakāms: "reiz klabā man bija kāds ieraksts, ko nesen izdzēsu, jo tur bija citēts Vācietis jau nu ļoti paštaisnā formā. tagad liekas, būtu lieki peiminēt šo formu, jo atceros no šī dzejoļa vienu rindiņu: "manī kaut kas ir pārakmeņojies". Līdz ar to es turpināšu šo vakaru ar Trāklu."

Bet par tiem atvēsinātajeim skatījumiem es runāju diezgan burtiskā nozīmē, jo šovakar bija tieši laikā atvēsināt savu skatījumu. briizes stirpums bija tik peimērots, lai es atsēstos pie dzīvokļa ēkas ārdurvīm un jau kuro reizi turpinātu klausīties uz atkārtošanās modu nolikto muzičku. Pie reizes es atcerētos sirmo pirmā stāva pāri un viņu ikdienas pastaigā izvedamo paklibo vilku jaukteni. Viņeim varen piestāvēja piesēdēt šīs aukstās flīžu kāpnes. sunītis allaž bija peisiets tik īsā pavadā, lai man paejot garām, viņš paspētu apošnāt manu kāju stilbiņus. Sunītis, šķiet, bija jau zināmos gados un kopā sadzīvojot savu dzīvnieka pasaulīti ar šiem senilajiem gaļas gabaliem, no viņa vilka balss pāri palicis bija tikai instinkts ošņāt. Man nekad nebija bail no viņa ošņāšanās. Viņš ošņājās tik pazemīgi. Pārdaugavas gaiss un tad vēl dažas veiglakāk vai mazāk atšķiramas personības šķautnes, protams, tās, kuras sveicina pats saimnieku pāris. Viss, ko viņa suņa oža izšķīra. Vecumdienās drīkst atļauties nodarboties ar gaisa atminēšanu.
linkdazzle

Trākls. [Aug. 7th, 2009|04:03 pm]
Jā, un vēl man patīk Trākls. patiesībā visvairāk, tieši tajā grāmatiņā, kuras sakārtošanā priekšroka dota K. Vērdiņam. Bet tas, ka viņš studēja farmāciju, vispār ir ārprāts.
link2 of courses|dazzle

Sazinkas [Aug. 5th, 2009|12:35 am]
[dazzle |m83]

...bez tam šajā dzīvē tiešām nekas jauns nevar notikt. nekas mani nepārsteidz. Viss joprojām atrodas tajos pašos robiņos, citādāk jau zobrats nav konstruktors. Tās pašas cisternas ar mazutu, kas ved laikmetu trūdu uz decimālās daļās neizmērāmas ietilpības kambariem. tautas kā likums nākamos septiņus gadus neslāps, bet ja nu, tad palūgs Faetonu mazliet pavākties prom ar saviem saules ratiem. Tik daudz mums taču ir iekšās. žīdi, kā saka, pasaules universālākā paruna, visur ir priekšā. Un kurš gan cits, ja ne pats žīdiņš izveda ēģiptiešu tautu no golodomora gadiem... un žīdiņs tāpat mūs izglābs...

jau kādus divus gadus ir vairāk kā skaidrs, ka savos sapņos es rakstu. bieži vien miega laikā pamostas pasīvais uz spilvena un pēļiem noliktais cilvēks, kas pie sevis saka: vells, ku'labs, šito vajadzētu pierakstīt. Tu taču esi gatavais dibenlaiža. No kurienes tu šito izrāvi?... Tikai tikko aizdomājos pavisam nejēdzīgos platuma grādos - iespējams, ka šie sapņi ir tikai priekšspēle kam īstam, iespējams - tas nozīmē, ka jau šajā baltajā brīdī, pie Sv. Sebastjana pīšļiem, kaut tā nebūtu taisnība!, kā rakstu pratējs es esmu norakstīts, un tad vēl atliek pavisam provizoriska iedoma, bet tāpēc ne absurdāka - tā ir kāda aina no nākotnes, tipa, "de ja vu", tikai bez de, ja, vai vu, jo "de ja vu vu", tas pavisam noteikti nevar būt. Tas ir aizlienēts patents, es nenesu nekādu atbildību, bez tam tā nozīme man jau paspējusi piemirsties.

šovakar pēc  "Corpse bride" noskatīšanās un ejot uz laimības budku, izdzirdēju iekšejo balsi sakām "every living creature in this world dies alone" Vai Platons par to runā? Bet ja jā, tad  kā vienmēr viņš visu apvērš un nevis palīdz paspert solīti uz priekšu, bet jautājuma uzdevējam drīzāk liek pakāpties uz atpakaļu. tas nav perspektīvi. Un vai gadījumā viņš nebija tas, kuram plakanā pēda?

linkdazzle

Valete et plaudite [Aug. 2nd, 2009|11:33 pm]
Tagad es zinu skaidri, ka vakara stundas nebūt nav ražīgākās stundas manā dzīvē. Cik ilgi es biju pieturējies pie agrākā pieņēmuma, man nav skaidrs. Varbūt atkal jāsastāda sev dienas režīms, tikai es baidos, ka bez institūcionāliem rāmjiem nekas labs mani negaida. Labāk gaidīšu gadalaiku maiņu, kad sākšu studijas LKA un pienākumu apziņa daudz rezultatīvāk kā vīns slīcinās mani tādā kloākā kā Igo aprakstītajos Parīzes pazemes mudžekļos.
Un vēl ļoti interesanti, ka es vēl līdz šim neesmu manos iestājeksāmenu rezultātos ieinteresētajām figūrām atklājis kādu smieklīgu epizodīti, kuru pateicoties savai neattapībai es bez maz vai uztveru par pazobošanos. Nu lūk, Apsolona kungs man prasa attiecībā uz manu bakalaura tēmu kāds arhibīskaps tajā laikā valdīja (jā, tā viņš teica. Bet vispār, kā citādāk var nodēvēt svēto tēvu garīgo vadonību?) Dānijā. es ilgi neminstinoties saku, ka nu Absolons un tad vēl Andreass Sunesens. Apsolona kunga un viņa kolēģīšu sejās uzrietēja ķecerīgs smaidiņš, viņi acīm redzot par kaut ko bija ļoti apmierināti. manā sejā gan laikam paŗādījās truls smaidiņš, nu tāds kā Antiņa brāļiem kuri neticēja, ka Antiņš varētu uzjāt tajā stikla kalnā. Un viņi nezināja, ka arī es nebiju pieskaitāmais, jo tikai vēlāk atcerējos tā jestrā jautājuma uzdevēja uzvārdu.
bet nopietni - viņi laikam palika apmierināti. dabūju 90 očki no sotaka. (jā, tās skaistās, uzmanību un cieņu apliecinošās acis es laikam uzsūcu momentāni. Kā diloņslimnieks pātera vārdus, Balzaks - kārtējo tirāžas pieaugumu, un Dāvids ludzot savu dievu. nekādas vilšanās. Vilnītes kundzes cienīgums un jautājumu uzdošanas mazliet neveiklā forma iedarbojās metastātiski/majestātiski)
linkdazzle

Dievišķā kafija [Jul. 31st, 2009|09:17 am]
[dazzle |Pink Floyd - me and you]

Tieši tik daudz likteņa ironija bija pacentusies pasmieties par mani, lai šorīt uz ļoti ārprātā lūztošo galvu es spētu samakšērēt vienu krūzi, vienu (netīru) karotīti, cukura doziņu un kafijas deviņu. Un lai kādus pigorus rādītu debesis un vēl dažas labs zvaigžņu stāvoklis, man ir tāda sajūta, ka šī būs pasaulē gardākā kafija, ko jebkad būšu dzēris. Tas man tā kā būtu atalgojums (avanss? veicināšanas balva?) par sevis pārvarēšanu un lietu(s) nepamanīšanu? it kā es būtu pelnījis sauli...
linkdazzle

... [Jul. 30th, 2009|04:04 pm]
Nē, es laikam viņu nepārdzīvošu un nepanesīšu. Šorīt redzēju viņu sapnī kā vecu vecu večiņu, kura pastiepusi rociņu pēc želastības dāvaniņām. Viņa darīja šo darbiņu ar smaidu uz lūpām, un teica, ka mums nekā netrūks, viss būs.
Es zinu, ka tad, kad pie viņas ieradīšos, galds atkal būs stāvgrūdām pārpildīts, bet saldo mēs iesim malkot uz viesistabu. Un es tur sēdēšu kā Pilāts nolēmēts pie dīvāna atzveltnes, semiramīdas dārzu ainavas apžīlbināts, un tējiņa un kūciņa un vēl, ņem taču vēl, tu tāds tieviņš...tas viss kritīs uz manām krūtīm un mani ievainos kā satrakota jūdu bara neapvaldītas dusmas.
Neviens ne par ko neatbildēs, pirmais akmens kritīs no DDR(iespējams), otrais no ZZR , bet trīsdesmit ceturtais vispār nokritīs no Mēness.
Uz mūsu glīšās parketa grīdas nebūs nevienas akmeņu lauskas piezīmes. Retināts gaiss aizsvīdis no mūžam neizkliegtā "Ak".

ja es vēl justos apdalīts fiziskā plāksnē, tad varētu runāt par līdzīgu situāciju kā "Nabaga ļaudīs", kuras pamatdoma bija tā, ka nabags nabagu no zaņķa neizvilks. Nogrims abi divi.
linkdazzle

Kolektivizētā arogance [Jul. 27th, 2009|11:23 am]
[Tags|, ]

No visa Siguldā pieredzētā man laikam vislabāk atmiņā paliks Zobu feja balerīnas kostīmiņā un knaiblēm rociņās. Vēl tikai trūka piebilst, ka viņas ārējās būtības komplektācija sasniegtu pilnību ar saulessardziņa palīdzību. Vismaz man tā liekas. Bet bija jau vēl daudz kā cita aizraujoša.
nekad nebūtu domājis, ka divdesmitgadnieki ir tādi sapņu iluzionisti, no pamestas idejas salmiem viņi spēj sakurināt tādu ideoloģisko ugunskuru. Tikai paldies dievam mēs visi daudz maz esam latvieši un mums ar to iekšejo nosvērto kārtību grūti iedauzīt zem acs ar krievu leksiku, pie kuras mēs tikām laiku pa laikam, kad kāds līdz galam nepakļāva cita gribu pavārtīties dubļos. Tikpat labi mēs (de)ģenerējām sīkstulību pret visu lieko-neskaidro, t.i., aizmiršanos sevī, grāmatu lasīšanu, ēšanas paradumiem. Nekāda individuālisma, visas praktizētās brīvā laika izklaides bija pakļautas kolektivizācijai - dzeršana garāžā pie pārējiem hlamiem, gulētiešana - tikai pēc 3 naktī...ja vismaz runāšanai būtu bijuši doti spārni, tad tas viss būtu angažējams un ietērpjams vēl groteskākā kolektīvisma palagā, bet citādi- mans gars nīkuļoja neapsmidzināts uz palodzes. Visi jau tāpat zin, ka es esmu zaļš sīpols, kas iedēstīts ūdens traukā, bet viņi nezin kāpēc negaidīja, ka pēc kāda laiciņa es varētu dzīt laukā lokus. Un vēl es ļoti labi zinu, ka, ja vien sanākusī publika neizjustu nāves bailes par kvoruma trauslo status quo, par mani aizmirstu un atstātu omītes maigās uzmanības pārziņā.
linkdazzle

be alone [Jul. 27th, 2009|01:23 am]
- Is search for God absurd?
+ It is if everyone dies alone.
link1 of course|dazzle

"Veiksmes stāsc" [Jun. 30th, 2009|10:18 am]
Darba sapulcē paziņoja to, ka dibenu mēs vēl neesam sasnieguši, bet grimt mēs arī netaisamies. Un tad vēl to, ka valsts man ik mēnesi dāvā divas brīvas bezdarba dienas, par kurām man nekas nepienākas, jo man kā pareizi vēsta Jura Dimitera politiskie plakāti kā vienam no tautas ir jāsponsorē Saeima. (bet vai ar savu bezdarbību?)Jā, apkārt karājās politiskie plakāti. 1987.g. Dimiters bija iekļauts 60 pasaules labāko plakātistu izstādē Parīzē. Bet mūs tas laikam nekrata...grautiņi pagaidām vēl nesekoja, māksla un valdošā gaisotne (brilles, kuras muzejs gatavs sponsorēt tikai 50 Ls vētrtībā) vēl nokaitējās, bet es gribu izbraukt ārpus Rīgas un pašūpoties.
linkdazzle

navigation
[ viewing | 280 entries back ]
[ go | earlier/later ]