| Draiskie pavēlnieki. |
Aug. 8th, 2009|06:08 pm |
"Kurš varētu apgalvot, ka no lūgšanām ir kāds labums? Bet kurš varētu apgalvot pretējo? Es iztēlojos dievus niekojamies Olimpā, vārtāmies nektārā un ambrozijā un degošu kaulu un tauku smaržā, palaidnīgus kā desmitgadīgu peišeļu baru, kuriem ir daudz vaļas un rokā ticis slims kaķis, ar ko spēlēties. "Kura lūgšanas mēs šodien uzklausīsim?" viņi cits citam vaicā. "Metīsim kauliņus! šim te - cerības, tam tur - izmisumu, un, ja reiz esam ķērušies pie tā, tad varbūt izpostīsim tās tur sievietes dzīvi, pieņemot vēža izskatu un pārguļot ar viņu!"
M.Atvuda |
|