Adekvāta piezīmes

Šodien kaut kāda greiza diena. Vismaz emocionāli. Neaizgāju uz konferenci, kuru vienmēr biju apmeklējusi iepriekšējos četrus gadus. Jūtos kaut kā... ļoti vainīga. Bet tajā pat laikā negribēju iet uz turieni, jo tas būtu liels in yo' face atgādinājums par manām neveiksmēm. Vispār diezgan sen man nav bijusi tik spilgta self hatred diena - neko nemāku, neko nezinu, neko neesmu sasniegusi un nekad arī dzīvē nesasniegšu ū tē tē. Dari vai nedari, skrien vai veģetē, bet tāpat ir sajūta, ka viss stāv uz vietas. Nebiju domājusi, ka šis pasākums izsauks tik spēcīgas emocijas - sen neesmu raudājusi - , bet tas man atgādina arī to, kas mani salauza. Izskatās, ka joprojām neesmu tam pilnībā tikusi pāri. 

Šodien normāls Machine Head maratons. Iemīlējos viņu jaunākajā albumā. Normaļoks - kaut kā tak jāstrādā ir. Sestdienas naktī... 

Guess I found my new crush (whom I'll never meet, of course) - Howard Jones from Devil You Know (ex Killswitch Engage). 

Life's a funny thing.

And again I'm high on tranquilizers. 

Man ir jāstrādā, daudz jāstrādā, bet ko es daru?

Sēžu, tamborēju un klausos šo brīnišķīgo playlist --->

https://www.youtube.com/watch?v=OYjZK_6i37M&list=RDjxjeqCd6Zm0&index=18

Bļē.

Man patīk iebāzt pirkstu kaķim mutē, kad viņš žāvājas. Ko es tik nedomāju, kad strādāju. 

Jau ilgu laiku domāju, kas tas ir? Nesen tik apjēdzu - dziļa un nebeidzama apātija iekšienē. Dziļāka par jebkuru kanjonu, dibenu vai melno caurumu. Pilnīga nulle. Līnīja ir pilnīgi taisna. 

Tuvākās 48 h ir tik daudz darba, ka līdz trešdienas rītam mana dirsa būs putās. 

Tuvākajā laikā sazīmējās jauns tattoo un pīrsings. Nice! Neslikts 2015.gada sākums. 

Vakardien es pēkšņi atcerējos savas fakultātes neoficiālo devīzi - mēs varam dzert vēl briesmīgāk!

Nesen atbraucu no Viļņas, kur sagaidīju Jauno gadu, un, ieejot istabā, mani sagaidīja brīnišķīgs pārsteigums - Viņa Resnība bija pievēmusi manu neizdzerto kafijas krūzi, kuru biju atstājusi uz galda. Nē, nu es visu saprotu, pavemt vajadzēja un tā, bet nu nopietni? Tik precīzi - manā kafijas krūzītē. 

Klausos Kamelot, ilgojos pēc viena (vai vairākiem) Jagerbull un kārtīga headbanga, tā, lai kakls būtu vilka stīvumā...!

Šodien rīts agrumā ap pus četriem es mācījos pokeru spēlēt. Kaut arī nepieciešama spēles pārzināšana un loģika, sapratu, ka var spēlēt uz čuju, ņuhu un poņu. It īpaši pus četros no rīta.


Somebody mixed my medicine
Sombody's in my head again
Somebody mixed my medicine again, again

Piektdiena un neliela daļa šodienas tika pavadīta visai satraucošā zīmē ar jautājumu:"Gaidīt vēl vai doties uz slimnīcu?" Šoreiz tiešām bija pirmā reize, kas mani piemeklēja šādas domas atbilstoši situācijai. Līdz šim nav bijusi nepieciešamība. 

Nu tā - beidzot varu oficiāli atzīt. Esmu prokrastinācijas lielmeistars. 

Nākot mājās, gandrīz uzkāpu beigtai zīlītei virsū. Fuj. Nezinu, kāpēc likās, ka tas ir visiem jāpavēsta. 

Nekad nav paticis iepirkties. Godīgi, man riebjas iepirkties. Bet nu ko padarīsi - ja vajag, ta vajag. Tā nu sestdien devos jaunas somiņas meklējumos, jo bija tāda nepieciešamība. Izstaigāju visu Spici un nekā. Pilnīgs izmisums. Piedāvājums vispār nekāds. 80% somiņu izskatās kā tirgus tašas, 10% es tik daudz par to nemaksāšu, 10% jā.... ir ok, var nēsāt. Nē, nu beigu beigās jau nopirku tīri normālu mantu, bet es ieraudzīju fantastiski skaistu somiņu (beidzot!). Labi, štrunts vēl par cenu, bet praktiskums piekliboja. Tad nu bija izvēle - skaista, bet neprakstiska vai arī praktiska, bet nu... nasing spešal. Uzvarēja praktiskums. Bet pēc tam es sapratu - nevis man tā skaistā somiņa nepiestāvēja, bet es tai nepiestāvēju! Skumīgi un smieklīgi reizē. 

Tikko atnācu no nodarbības. Šodien bija smagi. Kamēr taisīju virtuvē piena kokteili, nodomāju pie sevis par mūžīgajiem rījīgajiem čīkstuļiem. Tie, kuri apgalvo, ka veselīgi ēst ir grūti un negaršīgi, nekad to nav darījuši. Ir iespējams pagatavot veselīgi un garšīgi, vienkārši vajag izdomu un vēlmi. Vienmēr jau vieglāk ir uztaisīt a la vistiņu saldā krējuma mērcītē ar kaut ko un tad brīnīties, ka izaug resnas dirsas un riepas. Mans ieteikums - sāciet sportot! Un tā sportot, ka sviedri līst aumaļām, muskuļi jau ir on the edge (bet nepārspīlējiet - traumas nevienam nav vajadzīgas), pēc tam kārtīgi izstaipīties - ticiet man, pēc šāda darbiņa jums būs nolaidības sajūta (cerams!) pret sevi un savu ķermeni, ja turpināsiet tajā stūķēt iekšā bulkas un klozetpoda vāka lieluma cūkas karbonādītes. 

Šodien ļoti gribas ar kādu pasocializēties. Bet, kā vienmēr, visi ir mega aizņemti un neatbild man. Vai arī paši neraksta.Nenormāls panīkums un besis par ignorēšanu. Apnicis vienmēr pirmajai kaut ko rakstīt un piedāvāt. Ziniet ko, mīļie, ejiet dirst.

Un izrādās, ka Selmai Haijakai ir mākslīgie pupi.