Solaris

The Frozen Autumn - Polar Plateau
.
Laibach - Now you will pay

Atvēru feisbuku un atcerējos - sen neesmu saticis Annu.

Nebiju īpaši pievērsis tam uzmanību, vien dzirdējis citus par to runājam, bet filosofijas doktorants ir arī šis - Misters - Liec skanēt ar prātu. Tas man nedaudz dara skaidrāku viņa vēlmi disertāciju rakstīt par Merabu un filosofiju kā dzīves mākslu. Hip-hops ir dzīves veids. Filosofija ir dzīves veids. Atceros, kā Kornels Vests teica, ka filosofija ir kā džezs. Protams, tā ir analoģija; analoģija nodarbei, kuru, to darot, ir grūti raksturot vienkārši kā darbu "no... līdz...", jo tev priekš darba nākas izmantot arī savu brīvo laiku...

Rīga, 19.apr., LETA. Valsts prezidenta kancelejas Ordeņu kapituls par godu Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienai valsts augstākos apbalvojumus nolēmis piešķirt 54 personām - sabiedriskajiem darbiniekiem, zinātniekiem, māksliniekiem, diplomātiem, sportistiem, tiesu sistēmas darbiniekiem, iekšlietu sistēmas pārstāvjiem, ugunsdzēsējiem, karavīriem un citiem.

Starp apbalvojumu saņēmējiem ir Romas katoļu baznīcas Latvijā Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis, banku grupas "Alfa-Bank" direktoru padomes priekšsēdētājs Pjotrs Avens, filozofe Maija Kūle un diplomāts Einars Semanis.

Augstie apbalvojumi tiks pasniegti Rīgas pilī svinīgā ceremonijā 4.maijā, aģentūru LETA informēja prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne.

Triju Zvaigžņu ordeņa otrā šķira piešķirta Romas katoļu baznīcas Latvijā Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskapam Jānim Bulim. Triju Zvaigžņu ordeņa trešā šķira piešķirta banku grupas "Alfa-Bank" direktoru padomes priekšsēdētājam Pjotram Avenam, skeletona trenerim, SIA "Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda" valdes priekšsēdētājam Dainim Dukuram, rakstniecei Undinai Jātniecei jeb Ilzei Indrānei, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta direktorei, Latvijas Universitātes profesorei, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajai loceklei Maijai Kūlei, bijušajam Beļģijas vēstniekam Latvijā Leopoldam Merksam, Itālijas vēstniekam Latvijā Frančesko Pučo, Latvijas vēstniekam Polijā Einaram Semanim, ilggadējai Latvijas Nacionālās operas baleta solistei Larisai Tuisovai un Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Ķīmijas katedras organiskās ķīmijas emeritētajam profesoram, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajam loceklim Raimondam Valteram.

"Viens no iemesliem, kāpēc es negribu laukā, ir tas, ka es esmu ļoti traks, un es nezinu,vai es sevi varētu kontrolēt..." (seko viltīgi smiekliņi/ CNN sižets par apžēlošanu). Tas nav neviens cits, kā Čārlzs Mensons (viņa uzvārdu savā pseidonīmā nes Merlins Mensons). Čārlzs Mensons joprojām ir dzīvs, 77 gadus vecs, un viņš pavada dzīvi cietumā, kurā nonāca vēl 1970. gadā, kad tika notiesāts kā sērijveida slepkava. Turklāt viņš inspirējis sekotāju grupu, komūnu, Mensona ģimeni, ar kuru kopā viņš veica slepkavības. To sastāvā bija arī sievietes, vairākas viņa pielūdzējas, ar kurām kopā viņš slepkavoja, lietoja LSD, kokaīnu, ļāva viņām kļūt par viņa bērnu mātēm ("ģimenes" locekle Marija Brunere dzemdēja dēlu Valentīnu. Mariju 1977.gadā apžēloja un atbrīvoja no cietuma, un viņa joprojām ir dzīva).

Neapskaužu Romānu Polanski, kurš savā dzīvē "daudz kam gājis cauri", jo tieši viņa sieva, aktrise, 26 gadus vecā Šārona Teita, bija viena no tām, kas krita pa upuri Mensona ģimenei (tiesa, viņa nebija vienīgā Holivudas slavenība, kuru nogalināja Mensona sekotāji), būdama grūtniecības 8 mēnesī. Slepkavība notika grupā, Mensona vadībā. Par vainīgu tika atzīta Sjūzana Atkina, kas toreiz bija viena 18 gadus veca. Viņa nogalināju Šāronu Teitu, lai gan aktrise lūdzās, lai saglabā dzīvu viņas vēl nedzimušo bērnu. Sjūzana Teita vēlāk atzina, ka bijusi narkotiku iespaidā un neko nav jutusi pret aktrisi. Sjūzana Atkinsa 2009. gadā mira cietumā no smadzeņu audzēja, 61 gadu vecumā, faktiski visu savu mūžu nodzīvojot cietumā (mūža ieslodzījumu saņēma aptuveni 20 gadu vecumā). Jau pēc pirmajiem cietumā pavadītajiem gadiem viņa pievērsās kristietībai un nožēloja izdarīto (intervijas video).

Man šis stāsts uzrunāja, pirmkārt, atklājot, ka Mensons joprojām ir dzīvs, otrkārt, izbrīnīja Merlina Mensona 'šovbiznesa' piegājiens, izvēloties šādu pseidonīmu (nez, vai viņš arī maksāja honorāru Čārlzam Mensonam), treškārt, t.s. studentu revolūcijas sakarā, kas bija pārņēmusi Eiropu 1960. gadu nogalē. Varētu teikt, ka minētais gadījums parādīja arī otru pusi šai revolūcijai. Protams, te nav nekāda sakara ar studentiem un šo revolūciju. Vien tas, ka runa ir par jauniešiem, kas nepārtraukti lieto LSD, kokaīnu un veic dīvainas darbības. Šoreiz - zvērīgas slepkavības. Jo visapkārt vēl valda salīdzinoši zems narkotiku aizliegums, savdabīgas brīvības jūsma virmo gaisā. Hipiji. Komūnas. Bītli. Un tas ir labs fons, lai rastos gan mākslas ģēniji, gan slepkavas maniaki. Mensons bija uzsācis svēto karu, kuru viņš nosauca Bītlu dziesmas vārdā "Helter Skelter" (Pa galvu, pa kaklu/ dziesmas video).

Serla grāmatas "Mind" viena no apakšņodaļām saucas "Descartes and other disasters". Tildes sniegtais tulkojums vārdam "disaster" ir 'posts', 'nelaime', 'katastrofa'. Kembridžas vārdnīca dod miermīlīgāku un varētu pateikt ironiskāku skaidrojumu - "a very bad situation, especially something that causes a lot of harm or damage" un "something that is a failure or negative result".

Minētās nodaļas pirmie teikumi ir visnotaļ ironiski un ar zināmu humora piedevu, kas ir visnotaļ raksturīga t.s. analītiskās filozofijas pazīme, lai gan Serls sniedz arī pamatojumu, kāpēc filozofiem būtu jāinteresējas par filozofijas vēsturi:

"In philosophy there is no escaping history. Ideally, I sometimes think, I would just like to tell my students the truth about a question and send them home. But such a totally unhistorical approach tends to produce philosophical superficiality. We have to know how it came about historically that we have the questions we do and what sorts of answers our ancestors gave to these questions. The philosophy of mind in the modern era effectively begins with the work of Rene Descartes (1596-1650). Descartes was not the first person to hold views of the kind he did, but his view of the mind was the most influential of the so-called modern philosophers, the philosophers of the seventeenth centuary, and after. Many of his views are routinely expounded, and uncritically accepted today by people who cannot even pronounce his name. Descartes' most famous doctrine is dualism, the idea that the world divides into two different kinds of substances or entities that can exist on their own. These are mental substances and physical substances. Descartes' form of dualism is sometimes called "substance dualism"."(8.-9.pp.)

Atceros, bakalaura studiju laikā biju iecerējis rakstīt bakalaura darbu par Serlu un Vitgenšteinu, bet, šķiet, ja vien nekļūdos, Jurģis Šķilters mani no tā atrunāja kā mazakatuālas tēmas. Tā nu uzrakstīju par kognitīvās filozofijas izpratni par metaforu.

"Bet tagad atcerēsimies, ka viss Holokosta traģēdijas teorētiskais pamatojums bija baismi vienkāršs: visās vācu tautas un pat cilvēces nelaimēs ir vainīga ebreju tauta kopumā un tāpēc tā ir iznīcināma līdz pēdējam bērnam. Tagad šos murgus ja ne tieši, bet zemtekstā cenšas atdzīvināt Andris Grūtups ar Elitas Veidemanes atbalstu. Mēģinot iestāstīt, ka Mordehājs Bogrovs, Lindermans un viņiem līdzīgie iedomātās vai reālās neģēlības ir pastrādājuši un vēl pastrādās tieši ebreju kā tautas pārstāvji, ebreju revolucionāri, nevis kā kādi slikti cilvēki, kas diemžēl mēdz būt jebkurā tautā." viedoklis

Garkalne PR: http://www.youtube.com/watch?feature=player_embedded&v=HHIWbDx5CQI

Jo vairāk es skatos, kas notiek šobrīd šeit, Latvijā, un pasaulē, jo vairāk man liekas, ka cilvēkiem ir grūti darīt vismaz divas svarīgas lietas: 1) domāt un 2) taupīt naudu. Trešā varētu būt - izdarīt kaut ko pašiem savlaicīgi un kārtīgi (faktiski, tas izriet no pirmajiem diviem). Jāatzīstas, ka pirmkārt šīs grūtības es izjūtu arī pats sevī. Tāpēc vienmēr ir nelieli svētki, ja tā var teikt, kad kādu no šīm grūtībām sevī pārvaru un, novedot to līdz galam, tieku savā dzīves gājumā uz priekšu gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi - ka kaut ko esmu pats no sevis mācījies savas dzīves turpmākai nākotnei.

Žirinovskis rāda savu talantu Allai Barisovnai: YouTube

Smēķēšana ir dziļa, brutāla cilvēces atpalicība un morāla izlaidība, un cilvēkiem, kuri nav spējīgi savu garīgo pasauli savākt, ir jāsniedz palīdzīga roka, ceturtdien projekta No tabakas dūmiem brīva darba vieta! prezentācijas laikā teica Rīgas domes (RD) Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais.

LTV vakara gaitā sola arī Maijas Kūles viedokli. Gan jau atkal skarbi izmēzīs esamības dziļākās trubas.

Te ir tas slavenais darbs par "Mūsdienu buržuāziskās filozofijas marasms" - minēta visa tā laika filozofijas spozme: Karnaps, Ostins, Vitgenšteins (kurš tajā laikā vēl ir dzīvs) u.c.: šeit ir grāmatiņa.

Ja atmet visas tās piebildes par marasmu, tad, no otras puses, cilvēkiem bijusi iespēja vispār dzirdēt tādus vārdus kā semantika, Loģiski-filozofiskais trakatāts u.tml., turklāt laikā, kad analītiskā valodas filozofija tikai sāk savu "uzvaras gājienu" pasaules filozofijā, un daudzi no tās pamatlicējiem tad vēl ir aktīvi darboņi. Tiesa, es gan nezinu, vai šī grāmatiņa, vai tiešām ir bijusi visiem pieejama vai "specfondā".

"Semantiskais ideālisms, tāpat kā visas citas mūslaiku ideālistiskās filozofijas mācības, ir kapitālistiskās sabiedrības trūdēšanas un kultūras dekadences produkts. Tāpat kā visi citi mūslaiku ideālistiskās filozofijas virzieni, semantiskais ideālisms ir imperiālisma garīgais ierocis cīņā pret mūsu laika progresīvajām idejām. Saindēdams inteliģences apziņu ar zinātniskā, tikumiskā un politiskā skepticisma, nihilisma un agnosticisma indi, - semantiķi ir progresīvo ideju niknākie ienaidnieki." (22.-23.lpp.)

Ieejiet www.lu.lv un pievērsiet uzmanību atslēgas vārdiem mājas lapas apakšējā labajā stūrī... oriģināla pieeja.

 

http://www.flickr.com/photos/24534594@N07/6806167463/in/photostream/

 

Nebiju personiski iedziļinājis Mozus mācībā, bet tur ir ko "rakt"... gluži vai killera rokasgrāmata.

Lev, 21:9 Un, ja kāda priestera meita piekopj netiklību, tad tā sagāna sava tēva svētumu; to būs ar uguni sadedzināt.

20:27 Bet, ja jūsu vidū, lai tas būtu vīrs vai tā būtu sieva, ja tik jūsu vidū būtu kāds pareģis vai kāds zīlnieks, tad viņiem ir mirtin jāmirst, tie ir ar akmeņiem jānomētā; un lai viņu asinis paliek uz viņiem." // Мужчина ли или женщина, если будут они вызывать мертвых или волхвовать, да будут преданы смерти: камнями должно побить их, кровь их на них.

20:13 Ja vīrs guļ kopā ar vīru, kā tikai mēdz gulēt ar sievu, tad tie abi ir izdarījuši negantību, tiem abiem ir mirtin jāmirst; un lai viņu asinis paliek uz viņiem.// Если кто ляжет с мужчиною, как с женщиною, то оба они сделали мерзость: да будут преданы смерти, кровь их на них.

(Vai negantība sākotnēji bija lietota, lai apzīmētu homoseksualitāti, vai arī tulkotājam nebija cita vārda? Kā tad no homoseksualitātes pārgāja pie bērnu nepaklausības apzīmēšanas? Nesen TV rādīja "Mazie negantnieki".)

Vai esat jutuši, cik patīkami smaržo cepta vistiņa vai šašļiks? Protams, un Dievam arī tīk šī smarža, gluži kā mums. Lev, 1.nodaļa:

7 Tad Ārona dēliem, priesteriem, jāaizdedzina uguns uz altāra un jāsakrauj malka virs uguns.
8 Un Ārona dēliem, priesteriem, ir jāsakārto upura gaļas gabali uz altāra, liekot galvu un taukus uz malkas, kura deg uz altāra,
9 bet iekšas un kājas ir jāmazgā ūdenī, tad priesterim tas viss ir jāaizdedzina uz altāra; tas ir dedzināmais upuris Tam Kungam par patīkamu smaržu.
10 Bet, ja izraudzīts sīklops, tad nesiet avju vai kazu vīriešu kārtas dzīvnieku, kas bez vainas, par dedzināmo upuri.
11 Tas jums altāra ziemeļu malā Tā Kunga priekšā ir jānokauj; Ārona dēliem, priesteriem, jāslaka tā dzīvnieka asinis no visām pusēm pār altāri.
12 Un tad tas ir jāsadala gabalos, un priesterim tā galva un tauki ir jāsaliek uz malkas, kas deg uz altāra.
13 Bet iekšas un kājas jāmazgā ūdenī, un priesterim tas viss ir jānes un jāaizdedzina uz altāra; tas ir dedzināmais upuris Tam Kungam par patīkamu smaržu.
14 Bet, ja upurim izraudzīts putns, lai to nestu Tam Kungam par dedzināmo upuri, tad jāņem vai nu ūbeles, vai jauni baloži.
15 Un priesterim tas ir jānes pie altāra, un upurim jānokniebj galva; upuris jāaizdedzina uz altāra, bet viņa asinis jāizspiež pret altāra sienu.
16 Bet guznu un noplūkto spalvu atlikumus nometiet blakus altārim pret austrumiem uz pelnu kaudzes
17 un ieplēsiet to spārnu vietās, nesadalot gabalos, un tad lai priesteris to aiz-dedzina uz altāra malkas, kas deg ugunī; tas ir dedzināmais upuris Tam Kungam par patīkamu smaržu.//это всесожжение, жертва, благоухание, приятное Господу.// it is a burnt sacrifice, an offering made by fire, of a sweet savour unto the LORD.

Un te atkal varam padomāt, kas kultūrvēsturiski ir noteicis, ka mums patīk šī smarža un ēdiens?

Kamēr ziņās klāsta par dzīvnieku saplosīto sievieti, tikmēr kino ekrānos (Meitene ar pūķa tetovējumu) citē Leviticus 20:16.

Trešā Mozus grāmata, Leveticus -- 20:16 "Un tāpat arīdzan, ja sieviete tuvojas dzīvniekam ar nolūku, lai tiktu no tā apieta, tad viņai jātiek kautin nokautai, tāpat arī tam dzīvniekam,- tiem jāmirst, lai viņu asinis paliek uz tiem"

“If a woman approaches any beast and lies with it, you shall kill the woman and the beast; they shall be put to death, their blood is upon them.”

"Если женщина пойдет к какой-нибудь скотине, чтобы совокупиться с нею, то убей женщину и скотину: да будут они преданы смерти, кровь их на них."

"mulier quae subcubuerit cuilibet iumento simul interficietur cum eo sanguis eorum sit super eos"

Cik ļoti gan tulkojums pasaka par katras tautas kultūru? Piemēram, latviešu valodā dubultais uzsvars - kautin nokaut, bet krievu valodā skan gluži kā trolejbusā dzirdēts teiciens, turklāt ar ļoti episku noslēgumu.

Caur kolektīvo rīcību/bezapziņu runā cilvēces tūkstošgadīgā vēsture, tiesa bieži ļoti klusi un nemanāmi, it kā vien garām ejot, apejot mūs.

"Grāmata domāta lasītājiem, kurus interesē plašāks skatījums uz tradicionālo loģikas problemātiku. Tā īpaši noderīga kultūras zinātņu un filozofijas studentiem, kuru galvenais, varbūt pat vienīgais pētnieciskais instruments ir valoda."(cover)

"Zinātne ir noteikts komunikācijas veids noteiktā, noslēgtā komunikācijas kopībā. Piederību pie komunikācijas kopības nosaka valodas lietojums, kuru savukārt - normatīvu kārtulu ievērošana. Šīs valodas lietojuma normas zinātnē ir zinātniskās argumentācijas normas, zinātniskās skaidrojuma normas un zinātniskās saprašanas normas. Turklāt visas šīs normas ir vienotas, tās balstās uz vienotu pamatprincipu - zinātniskās komunikācijas pamatprincipu, kurš ir gan zinātniskās argumentācijas, gan zinātniskā skaidrojuma, gan zinātniskas saprašanas pamatprincips. Šis princips nav nekas cits kā regulējoša ideja par to, ka valoda ir jālieto tādā veidā, lai principā būtu iespējama saprašanās starp cilvēkiem. Zinātne kā komunikācijas kopība ir interpretācijas kopība, un šo interpretācijas kopību veidojošie noteikumi ir veselums, uz kuru mēs vara balstīt savas konkrētās interpretācijas un līdz ar to garantēt to intersubjektivitāti un zinātniskumu*." (395.lpp.)
*) Sal.: Apel, Karl-Otto, Szientismus oder transzendentale Hermeneutik?

"Taču pašsaprotamais ne vienmēr ir pareizais, un bieži vien tieši tās zinātnes teorijas, par kurām šķietami valda paradigmatisks konsenss, slēpj nepietiekami pamatotu pieņēmumus."(397.lpp.)

Saistībā ar argumentu analīzes terminoloģiju, Apsalons lieto "loģiski korekts" kā "loģiski pareizs" arguments, "drošs" ir arī viņam "drošs arguments".

"Latviešu sieieti raksturo tas, ka viņa nevar ciest vīriešus. Arī tad, ja viņa pati to nezina. Latviešu sievietei ir daudz mātišķāka nekā vidējā eiropiete, teiksim tā. Viņa ir panākusi to, ka vīrieši neizaug [..] Nu, tas atkal ir kā fon Trīra Antikristā: latviešu sieviete principā domā, ka viņa ir brīnišķīga! Ka būt mātei ir lieliski. Bet viņa neredz savu agresīvo pamatu, to, cik viņa ir arī šausmīga, - viņa nenolaižas ar liftu sevī. Reiz manā mājaslapā bija aptuveni šāds jautājums: "Vai tad vīrietis, kurš pamet sievu ar vienpadsmit bērniem, nav cūka?!" Te jau ir ietverta doma, ka vīrietis pametis sievu, nevis - ka varbūt sieva viņu ir aiztriekusi vai arī viņi nav pratuši sadzīvot. Taču jāsaprot: ja sieviete šādi pasaka, viņa vairs nav tā, kas viņa ir, bet gan jau tiesnese. Un latviešu sievietei tas ir tipiski - uzskatīt, ka viņa ir nevis tikai puse laulības, bet gan arī tiesnese, tā, kura nosaka, kā ir pareizi. Viņa neredz, ka tas ir agresīvi un destruktīvi un ka tas arī ir cēlonis, kāpēc nav iespējama vienošanās. Klajākā izpausmē tas izskatās šādi: vienīgais, ko man vajag no vīrieša, ir bērns, un, kad tas dabūts, jāizprovocē konflikts, lai vīrietis aiziet. Un, protams, tad viņš ir arī cūka. Viss pēc plāna," Viesturs Rudzītis, žurnāls "Ieva", 2011.gada 21.decembrī, 11.lpp.