Mākslas darbs un komentārs

Vakar biju uz Laikmetīgās mākslas centrā rīkoto mākslinieku darbu prezentācijām, kur ar savu radošo darbību iepazīstināja Daiga Krūze, Jānis Blanks un Patricija Brekte.

Klausījos un domāju... diez ar ko mākslinieka stāstījums par sava darba tapšanas gaitu, apstākļiem, un tajā ietverto sajūtu, redzējumu (t.i. ziņu) atšķiras no mākslas kritiķa teiktā par šo mākslas darbu? Par tapšanas gaitu, protams, atšķiras, jo kurš gan cits, ja ne mākslinieks zina, kādos apstākļos darbs top. Bet ziņa, kas no mākslas darba būtu jānolasa?

Feb. 23rd, 2010 at 06:14 pm | | Leave a comment

Comments

kas tad tur pārsteidzošs? Ārtists varbūt var izplānot, ko darit un kādu msg ielikt, bet kā to nolasa, tas var arī nebūt no viņa vairs atkarīgs
Posted by [info]helvetica on Feb. 23rd, 2010 at 06:51 pm | | Reply
nu atskjirties var visos un daudzos aspektos
Posted by [info]josie on Feb. 23rd, 2010 at 07:04 pm | | Reply
Šīm nodevsituācijām (tb kad nu tas jaunrades pārņemtais top apkārtējo uzklausīts) gan scenārijs, gan vārdu un frāžu krājums ir visai noteikts. Tā kā vienus un tos pašus vārdus no šī ierobežotā krājumiņa lieto abi (gan autors, gan recenzenti), tad sanāk vienādi abiem. Tb runa nav par reālajām sajūtām autoram radot un recenzentam baudot, bet tikai un vienīgi par standartdomāšanas neizbēgamo verdzību ierobežotā standartvārdu lokā.
Posted by [info]indulgence on Feb. 24th, 2010 at 05:38 am | | Reply

July 2018

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031    
Powered by Sviesta Ciba