October 8th, 2009

Filosofi runā

Šodien "Dienas" blogu sadaļā jauns Igora Šuvajeva ieraksts: "Kāda demokrātija ir Latvijā?"

Ja jau iepriekš lasīts viņa rakstītais, tad viņa stils ir pazīstams - provokatīvs, veidojot negaidītas sakarības un līdzības, kā arī apvēršot ierastos priekšstatus. Piemērs: "Demokrātija nepavisam nenozīmē tautas varu, kā to nereti naivi iedomājas" u.tml. Daudziem šāds izteiksmes stils patīk, jo ir kā spraiga sižeta filma, kas filmēta pašmāju pagalmā - viss tik pazīstams, bet tomēr nekad nezini, kas būs aiz nākamā stūra.

Šis raksts man lika aizdomātos par kādu, manuprāt, akūtu parādību, ka Latvijā publiskajā telpā (piemēram, masu medijos) tik pat kā nav attīstīta kritiskā domāšana un diskusiju māksla. Un filosofi to it nemaz necenšas izkopt.

Morālais sagurums

Diena: "Leiškalnam morālais sagurums un sabiedrības attieksme mudina pamest aktīvo politiku."

Morālais sagurums? Kas tas tāds? Meklēju šo terminu Stenfordas universitātes filosofijas enciklopēdijā internetā, taču neko tādu neatradu. Secinājums - neviena enciklopēdija nav pati pilnība.

Varbūt Leiškalns vārdu "morāle" lieto metaforiskā nozīmē? Bet tad, saskaņā ar Deividsonu, tas ir aplams izteikums. Morāle kā metafora,- izklausās lieliski, pat metaforu meistars Nīče tik tālu nebija aizdomājies.

Lai vai kā, Leiškalns manā atmiņā iegūlis ar daudz ko (piemēram, izteiksmīgi žestikulējot un lietojot retoriskās figūras reportāžā par naftas termināla nepieciešamību Kundziņsalā), bet arī ar to, ka reiz TV ekrānos žurnālistiem citēja Maksu Vēberu. Es domāju, ka priekš Latvijas tas ir retums.

Vāgners - "Sarkanais komponists"



Lasot Jozefa Čitrija rakstu par Vāgneru grāmatā "Estētikas valsts" (Josef Chytry. The Aesthetic State: A Quest in Modern German Thought) uzzināju, ka Vāgners lielāko dzīves daļu ir bijis pārliecināts "kreisais". Viņa politiskais mentors Augusts Rekels (Rockel), ar kuru Vāgners bijis pazīstams jau kopš jaunības, bijis kaismīgs prudonists un piedalījies dažādos grautiņos Vācijā. Dēļ draudzības ar Rekelu, Vāgners iemantojis iesaukas "Sarkanais komponists" un "Mūzikas Marats".
Kad bija salasījies Prudonu (pārņem sociālekonomisko sabiedrības modeli) un Feierbahu, Vāgners ķēries klāt Šopenhaueram, no kura īpaši iedvesmojies, lasot pasāžas par seksuālās mīlas metafiziku (Pasaule kā griba un priekšstats). Vēlāk, piemēram, Tristanā un Izoldē tiek izspēlēta erosa drāma.

Hellēnisma ideju pārņemts, Vāgners vēlējies radīt īpašu estētikas polisu - vietu, kurā sanāktu izglītoti ļaudis un nodotos kontemplācijai muzikālu traģēdiju apņemti. Dzīves nogalē tā realizējās kā Baireita (Kunstreligion templis). Vāgners uzskatīja, ka mūzika ir universāla valoda, kas vienīgā var īsteni vienot cilvēkus. Šo ideju viņš bija patapinājis no lasītajiem Helderlīna un Hēgeļa tekstiem.

July 2018

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031    
Powered by Sviesta Ciba