par to, ka kāds tā saka, lai gan tā nav, nebiju pat iedomājusies, kāpēc tā dara? un pamanīt pamana tāpat, taču tas, ka kāds par to runā, liek man domāt, ka tā ir arī viņa darīšana, lai gan tā noteikti nav
jo domā, ka to ir patīkami dzirdēt, vai arī grib, lai atbild ar to pašu nu vo, pašiem savu nav, tāpēc piesavinās citu darīšanas, par daudz ko jau tā ir.
Mani arī konkrēti kaitina šādas frāzes, it īpaši no mammas puses - o, tu esi notievējusi! Pēc pāris mēnešiem - ehh, laikam pāris kg pienākuši klāt atkal. -.- Man ir bijuši strīdi par šo jautājumu ar daudziem, ieskaitot Adriānu, kurš ir overly concerned par savu izskatu, jo vidusskolā bijis apaļīgs. Cik es sveru ir tikai un vienīgi mana darīšana, vismaz man ir pieticis prāta gadiem ejot nelikt visas kārtis uz ārējo izskatu, bet uz prātu, raksturu, interesēm etc., kad izskats nāk vai nenāk kā bonuss.