reāla trauma, kas vijolniekiem gadās, ir dabūt cirtienu un sekojošu rētu uz sejas jebkurā virzienā,brīdī, kad stīga plīst un triecas ar visu savu enerģiju.
vai gluži līdzīgi, kad plīst lociņa astri un bliež pa ģīmi vai acīm.

no klavierēm var dabūt lauztus visus vai dažus pirkstus, kad klavieru vāks spēlēšanas brīdī aizveras pār spēlētāja rokām. laikam arī bija gadījies.
vēl var dabū bruku,kad tās milzenes jāpārvieto. bruka, kā zināms,ir ķirurģiski ārstējama lieta.

un vienmēr un visi var nožauties uzejot uz skatuves, kas ar gādīgām rokām svaigi ievaskota un izcili reaģē ar abu dzimumu koncertkurpēm. ir pieredzēts :)

(Reply to this) (Thread)

lūk aiz kam medicīna un māksla ir tik cieši sietas!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aha. mamma jau pirmajā kursā visu izplānoja, kā zirgs visus mūziķus ārstēs. :D
lai gan. pārmaiņas pēc, zirgs tiešām saprot, ko idiotisku var pirmskoncerta stresā izdarīt, so, varētu arī palīdzēt.
un es taču zinot visu to anatomiju! :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, dzirdes zudumus pūtējiem un hroniskas muguras sāpes dziedātājiem, piemēram :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Karpālā kanāla sindroms pianistiem, vijolniekiem un gan jau vēl kāds šito dabū - bieži mūziķiem, saka arodmedicīnas grāmata.
Visas muskuļu pārpūles, savilktās sprandas, pārspēlētās rokas, nez kurie laringīti.
un vēl ik pa brīdim sistēmas pārpludināšana ar stresu. :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

o jā, bez veģetatīvās distonijas tu neesi mākslinieks

(Reply to this) (Parent)