|
[Dec. 28th, 2016|12:03 pm] |
|
|
|
Comments: |
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/165120/8333) | From: | _re_ |
Date: | December 28th, 2016 - 01:52 pm |
---|
| | | (Link) |
|
jā, lietuvēns plosījās nepaguris. vairākas reizes modos nosvīdusi, pēdējo reizi no pārpasaulīgām bēdām, jo dēlam vēzis un viņš pirms miršanas nožēlo savā stindzinoši skumjajā bērna balsī par neredzēto vecrīgu, kas bijis viņa sapnis.
agdies....
man vienā no murgiem pa vidu Otrajam Pasaules karam un kaut kādā kriminālizmeklēšanai pie sienas karājās Edgars Mākens, maestro kliedza tukšam gaisam kaut ko par pašdarbnieciskumu profesionālajā mākslā, bet pilnīgi reālos 13.20 man zvanīja dusmīgs direktors, cikos es beidzot plānoju būt darbā? Un tad es pamodos, un ārā bija pilnīgi tumšs, un mēģināju atvērt acis, lai redzētu, cik tad ir pulksenis, un atviegloti uzelpoju, ka tikai 9 no rīta, bet kāpēc tad tumšs? Un tad pamodos vēlreiz, un tiešām bija puspieci no rīta... | |