agdies....

man vienā no murgiem pa vidu Otrajam Pasaules karam un kaut kādā kriminālizmeklēšanai pie sienas karājās Edgars Mākens, maestro kliedza tukšam gaisam kaut ko par pašdarbnieciskumu profesionālajā mākslā, bet pilnīgi reālos 13.20 man zvanīja dusmīgs direktors, cikos es beidzot plānoju būt darbā? Un tad es pamodos, un ārā bija pilnīgi tumšs, un mēģināju atvērt acis, lai redzētu, cik tad ir pulksenis, un atviegloti uzelpoju, ka tikai 9 no rīta, bet kāpēc tad tumšs? Un tad pamodos vēlreiz, un tiešām bija puspieci no rīta...

(Reply to this) (Parent)