Man visu laiku, bet jo sevišķi rudenī gribas pārlasīt Paolo Džordāno "Pirmskaitļu vientulību" (nav līdzīga "Vecmātei", tikai tas, ka skumja), visas "Kristīnes Lavransa meitas", Herbjorgas Vasmu "Dinas" grāmatu sērija - tā noteikti nav tik skarba kā "Vecmāte", bet no tās pašas šnites - par women power, Elīsabeta Rinelli "Sniegotā zeme" - trakoti skumjš, bet kvalitatīvs stāsts par ļubestību, zaudējumu, vainu, ilgām - un tas viss saltās ziemeļu zemes ielenkumā.
Nezinu, vai esi lasījusi, bet mans šī gada favorīts ir Reinsones "Meža meitas" - lauž sirdi gan jau tāpat kā "Veļupes krastā" (to (kauns) vēl eesmu lasījusi), Gunas Rozes "101.kilometrs"

No citas sērijas - iesaku Hāledu Hoseini palasīt!
Šīs gan nav pavisam skarbās, bet lieliskas ģimenes sāgas: Silvijas Žermēnas "Nakšu grāmata", Džhumpa Lāhirī "Vārdabrālis", Lorāna Godāna "Skortu saule" (arī vieni no skaistākajiem ēdienu un svētku aprakstiem :) ), Džefrija Jūdžinidesa "Midleska".
No pilnīgi citas sērijas - Atula Gavandes "Being mortal" (ir arī latviski "Būt mirstīgam"), imho, ir obligātā literatūra ikvienam. Bet no šāda tipa grāmatām varu ieteikt vēl šo to, ja interesē.

Ai, nu tā jau varētu turpināt ilgi :)

(Reply to this) (Parent)