Es pirmoreiz lidoju 1977. gada vasarā: Rīga - Minerālie ūdeņi - Anapa.
biju 9-gadīgs astmas nomocīts kukurznītis, kura ārstēšanai mammīte lika lietā visus iespējamos eksō- un ezotēriskos risinājumus.
Vēmu, jā, tai brūnpapīra kulītē, bet tikai galapunktā. Tad mēnesi dzīvojām Majakovska ielā 151, pie Minosjanu ģimenes, apgūstot armēņu valodas pamatus ;)

(Reply to this) (Thread)

Gandrīz identisks stāsts. Tikai 1979. gads, man četri gadi un maršruts Rīga—Maskava—Anapa. No Maskavas atceros cirka jumtu Vernadska prospektā, metro lampas un Sarkanajā laukumā Vasilija Svētlaimīgā katedrāles krāsainos sīpolkupolus. Nu un galā procedūrējas tipa veselības kopšanai :) arī vēmu Anapas reisā, atceros mana māmuļa bija nelaimīga.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

lūk, man vēl nekad nav trāpījies pieredzet, ka kāds lidmašīnā vemtu (vai arī sēž ļoti tālu no manis, ka nevar manīt)

(Reply to this) (Parent)

bet nelidoji tak viens pats?

(Reply to this) (Parent)