kaprīzes

Šodien tāda iekšēja vilkme rakstīt daudz un dikti, bet godīgi sakot, ne es [s]nosaukumu[/s], ne vispār ko spējīga vairs latviski esmu uzrakstīt.
Ir drukāts divu nedēļu garumā angliski. Un lasīts tik daudz angliski, ka šķiet, ka esmu aizmirsusi, ko vispār nozīmē labskanība latviešu valodā. Esmu piemirsusi vispār, ko nozīmē latviski svešvārdi.
Moreover, my thought are flying faster in English. It's rather scarry to some extent; nevertheless, it's rather obvious. So obvious that I shouldn't even be surprised. However, I am. Yes, I am. Well. I wouldn't say that I'm proud of it; however, I still need some place where to express whatever kind of feelings, motions that lie deep inside of me at the moment. And they're quite ambigous at the moment. It's hard to separate a decent feeling, actually. Is this for real? Am I really transforming to Anglo-saxian kind of something without a heart, but with motion...Like a robot that actually is so deeply lost that even cannot seperate herself from the framework she is put into. Sad but true.
If one would have told me this would happen I would never ever allow myself to believe it some 4 years ago. But here I am. And here we are.
Nonsense trapted in ambigous perceptions of what is plausible and what is not.

Am I even here? Is this me?

Sometimes it even feel that I had to write something here. But usually I somehow manage not to do it.
Actually, the world is quite grey for me right now so I have nothing to say.
I should study a lot now, but I don't feel like studying. O-ou.

Tik sen šeit nekas nav rakstīts...
Varbūt derētu.
Es gribu saņemties un atgriezties pie savām ieražām vecajām. Kur tu esi sasodīti intelektuālā, augstprātīgā inteliģence? Come back!
Call me crazy, hold me down, make me cry, get off now baby!

I probably was made to be alone, I guess so. I wanna party, I wanna be crazy!

Ah, es varu tikai smagi nopūsties, nē, patiesībā man gribas šovakar ar kādu par to parunāt. Ar kādu, kurš mani saliktu atpakaļ pa plauktiņiem.Nu lūdzu.
šovakar piespiedu kārtā pati piesēdos pie čello, lai beidzot to ieskandinātu nevis tikai gurķotos. Respektīvi - lai kārtīgi pieķertos kāda skaņdarba izstrādā. Mans upuris - Faurē "Elēģija". Es neticēju, ka tas vispār vēl ir iespējams, bet es iekritu transā. Kā agrāk. Tā, ka galva reibst un gribas no krēsla krist. Tā, ka pirksti paši dara, nekontrolēti. Mūzika plūst no čello un ieplūst manī. Patiesībā viss sākas galvā, jā, tieši tā.

[ skaņdarba links, interesentiem: http://www.youtube.com/watch?v=NhTqkl_RjTs ]

Es laikam esmu izrāvusi krietnu gabalu savas sirds ārā, toreiz, pirms pusotra gada, kad apsolījos sev, ka pēdējoreiz, ka viss. Pirms 25 es tam štrumentam klāt nesēdīšos, ka tas ir pārāk sāpīgi, ka tas noved mani pie pašiznīcības, bet. Bet! Sasodīts. Manī visu šo brīvo gadu ir bijusi nu tāda neizmantotā garīgā enerģija! Sasodīts! Es pilnīgi jūtu, kā brutāli biju sevi mocījusi. Un zinu, cik sasodīti sāpīgi būs atkal atsākt. Kaut jel uz diviem mēnešiem.

Es mīlu mūziku, vienmēr esmu mīlējusi. Bet ir kāds, ko mīlu tikpat ļoti.
Jā, es taču nebiju sajutusi to piepildījumu tik sen, bet šī vasara manī atgrieza dzīvību. Nu arī es varu raudāt, klausoties Sensānsa "Gulbi", es atkal varu kost apakšlūpā aiz tā, kā man sāp, kā kremt.
Kaut es vēl joprojām būtu maza meitene, kas tumšos rudens vakaros rod mierinājumu drastiski mācoties mūziku.
Cik ļoti gan es esmu sevi savažojusi pa šo laiku. Sasodīts, cik ļoti!

Jā, Santa, kura vienmēr zina, ko grib. Santa, kura dara, dara, dara. Santa, kura nejūt.
Pie velna.
Jūt!
Paldies Tev.

es mīlu algebru!
un es gribu pamošanos agri rītdienā un došanos uz sporta zāli, lai tur 2,5h nodotos sportam.
lūk to es saucu par dzīvošanu!
pamošanos ar sportu, algebru, svaigus augļus, tēju, ieritināšanos zem segas dīvānā blakus mīļotajam, mīlēšanos vēlās nakts stundās un iemigšanu mīļotā skavās.
vispatīkamākā ir pamošanās kopā.tas mirklis, atverot acis, atsver visu, visu. jo īpaši saldkaisls tas ir tad, ja ir bijis ļauts arī izgulēties.

man TĀĀĀ gribas viņu šonakt plkst.12os sabučot, sasveikt un tā, bet es zinu, ka nedrīkst, ka jādara un jāmācās, bet es vienalga gribu!

Depeche Mode skaņas ir pilnas apsēstības, tā ir mana apsēstība, kad man ir labi, kad man nav labi, kad man vienkārši ir un arī, kad nav.
I'm hanging on your words
Living on your breath
Feeling with your skin
Will I always be here?
sasodīti, sasodīti pavelkoši.
nākošais ieraksts būs par mani.

Iesākt Jauno un arī Noslēdzošo (Man ir iestājies riebums pret vārdu "Pēdējais") gadu skolā ar dežūrnedēļu ir katra sevi cienoša vidusskolnieka sapnis!! Jel un ak. Tie mazie, nepaklausīgie baurotāji mani ir noveduši.

Rīt esiet laipni aicināti uz Laimas jaunās šokolādes kūkas degustācijām Valdemāra ielas Laimas veikalā un Valdemāra ielas Rimītī ;) cheers

Vakar man pietrūka spēciņa, lai šeit piesēstos un uzrakstītu, tagad, kad pirmais eksaltācijas brīdis ir pārvarēts un jauniegūtais statuss veiksmīgi iesvētīts - es esmu pilntiesīgs ceļu satiksmes dalībnieks, mans jaunais amats - autovadītājs!
Vakar es to paveicu! CSDD VISU esmu nokārtojusi ar pirmo reizi! Jūtos lepna ar sevi! (:

Šodien jau iemēģināju māmiņas Lexus džipu, aizbraucot pakaļ māsiņai un aizvedot mā uz veikalu, viss kārtībā! Esmu starā :))
Mīlu to rozā plastikāta kartīti.

Paldies visiem tiem, kas domās bija ar mani!

Šodien piesēdos pie klavierēm, nu vilktin vilka, biju kaut kā joka pēc izdrukājusi divas dziesmas - U2 "With or Without you" un Vanessa Carlton "A Thousand Miles", tad nu ap tām arī rakarējos, protams, beigu galā kaut kā "netīšām" atkal uzdūros savām vecajām mīļajām notīm no Grīga un pie tā tad arī ķēros.

Sajutu iedvesmas vilni un sapratu, ka jāapsēžas pie datora, jāuzliek kaut kas no klasiskās mūzikas (droši vien ar čellu), tā arī izdarīju, tieši tādēļ šobrīd šeit arī rakstu.

Ak jel, tie laiki, kad es spēlēju, šķiet, mūžību atpakaļ pagājuši, aizgājuši un izgaisuši. Bet patiesībā, patiesībā, es čello lociņu noliku nost vien pagājušā gada septembrī. Cik savādi. Atceros, kā ilgojos, kā domāju, ka kādreiz tāltālā nākotnē noteikti pie čella atgriezīšos, ka visa skatuves dzīve ir atstājusi manī neizdzēšamas pēdas sirdī un alkas pēc mūzikas uz mūžu mūžiem. Bet tagad. Es tā padomāju un sapratu, ka pēc čella stīgām neesmu ilgojusies jau ai ku' sen. Tāda sajūta...Vainas sajūta. It kā - nu kā es tā varēju! Un pat prātā tā doma par to, ka tad, kad man būs 30 es atkal spēlēšu un mācīšos privāti un tā un arī šitā. Bet....Bet, bet, bet... Nekā jau vairs nav.

Savādi, tik sasodīti savādi. Es pēkšņi esmu kļuvusi vai gluži cits cilvēks.

Es kaut kad nesen iedomājos, ka manā veikalā varētu ienākt Ģirts Ķesteris un ka mana sirds apmestu kūleni.
Kā jūs domājat, kas tikko notika?
Tieši tā, viņš bija šeit. Gosh. Sirds dauzās tagad, kūleni gan neapmeta. Bet,ah,sakiet, ko gribat,tas skatiens, tās acis, gaita...Viss, viss, viss...dara mani traku.

Un jā, viņa augums ir sasodīti līdzīgs mana zača miesasbūvei.
Grrrrrrrrr

Šodien norukāju trakas 8h kājās veikalā atlaižu laikā. Pusveikalu atkal dabūju pārcenot, izlikt jauno preci, noņēmos ar pīkstuļiem un vispār - bija tik daudz pircēju, ka tikai šad tad varēju no kases atiet. Īstenībā jau iepriecienoši - šī bija pirmā diena, kad mēs izpildījām dienas plānu. ēm, un ir jau 11.datums. Tā kā visas iepriekšējās dienas plāns netika sasniegts, tad es pat varu necerēt uz algas pielikumu mēneša beigās, bet, ai, man vienalga.

Bet ne jau par darbu es šovakar vēlējos jums pastāstīt.

Tā kā man šovakar pakaļ atbrauca tētis, tad tas, protams, nozīmēja to, ka es visu dienas otro daļu domāju par to, ka drīz beigsies darbs, un es varēšu sēsties pie stūres. Bet nu mana galva līdz vakaram bija sasniegusi tādu pampuma stadiju, ka nu tikai. Šķita, ka nekāda pie stūres sēšanās man šovakar vairs nespīdēs, bet nekā. Krūzīte lattes, picas šķēle un aidā. No pašas alfas līdz mārupei sevi aizvizināju. Un ļoti veiksmīgi pietam. :) Iīīīīk. Man vajag tiesībiņas.

es pat nezinu, ir tiktitktiktiktik savādi... es pēdējā laikā jūtos pārmaiņus te pārāk veca, te pārāk jauna.
nezinu.
bailītes.

es dabūju darbu, kuru karsti vēlējos un tagad sapratu, ka man tas darbs riebjas. tāda garlaicība! es pavisam noteikti esmu darbaholiķe, nespēju visu dienu nostāvēt kājās, lāgā neko nedarot. strādāt veikalā ir garlaicīgākais, ko vispār var pasākt. man šķiet, ka pat double coffee ir interesantāk.

tātad, the main thing was - kādam nevajag darbiniekus uz vasaru? es mīlu darbu ofisā un tiešu tur man ir vislielākā pieredze.

man šodien ielēja pilnu bāku un ļāva mazliet izbraukt.
es mīlu savu mazulīti! man patīk, cik jauki viņa vadās un kā rūc, uzņemot ātrumu. hih, krustojumā aiz manis apstājās jaunais septītais bmw un es pat neizčakarēju startu.
happy, happy, happy.
es to varu!!!

http://www.mensvogue.com/images/magazine/2007/09/slide_visionaries_marshall.jpg
Man teica,ka es šobrīd izskatos nāvīgi līdzīga viņai, nu paldies par to!

Jā, vispār man patīk man jaunais matu griezums, izskatos vēl vairāk raaawr kā pirms tam :D

nolēmu šeit atgriezties un ar nopietnākiem nolūkiem. jāatgriež manī tās rakstīt-alkas, rakstīt-gars, rakstīt-svars (tas nozīmē, ka jākļūst fiziski vieglākai, lai to spētu izdarīt) un vēl pāris rakstīt-kaut-kādi.

ak jā, šim nolūkam piebāzu sev jaunas bildītes še, lai interesantāk, tā teikt.

man iet labi, paldies jums.

Ar sirdi nav iespējams klusēt, ar sirdi ir jāstaro.

Te tu biji, te iemirdzējies, bet tad konfektēs iztērējies...

Cilvēki nemainās.
Es uzsmaidu visiem tiem, kas ir ar mani kopā izgājuši atsevišķus manas dzīves laikposmus. Paldies jums par to! Bet nedomājiet, ka jums tagad kāds piešķir tiesības. Nebūt nē. Uz nesatikšanos. Šodien pacelsim glāzes uz nesatikšanos.
Nosēdieties manās atmiņās un padariet tās gaišas. Kļūstiet skaisti tajās, jo neko vairs tur nevar līdzēt.

You can call me a sinner
and you can call me a saint
Celebrate me for who I am
Dislike me for what I ain’t
Put me up on a pedestal
Or drag me down in the dirt
Sticks and stones will break my bones
But your names will never hurt

This is who I am
You can like it or not
You can love me or leave me
Cause I’m never gonna stop, no no

Life is a paradox
And it doesn’t make much sense
You can't have the femme without the fatale
Please don’t take offense

Ejiet ka jūs visi prom. :P