kaprīzes

Šodien norukāju trakas 8h kājās veikalā atlaižu laikā. Pusveikalu atkal dabūju pārcenot, izlikt jauno preci, noņēmos ar pīkstuļiem un vispār - bija tik daudz pircēju, ka tikai šad tad varēju no kases atiet. Īstenībā jau iepriecienoši - šī bija pirmā diena, kad mēs izpildījām dienas plānu. ēm, un ir jau 11.datums. Tā kā visas iepriekšējās dienas plāns netika sasniegts, tad es pat varu necerēt uz algas pielikumu mēneša beigās, bet, ai, man vienalga.

Bet ne jau par darbu es šovakar vēlējos jums pastāstīt.

Tā kā man šovakar pakaļ atbrauca tētis, tad tas, protams, nozīmēja to, ka es visu dienas otro daļu domāju par to, ka drīz beigsies darbs, un es varēšu sēsties pie stūres. Bet nu mana galva līdz vakaram bija sasniegusi tādu pampuma stadiju, ka nu tikai. Šķita, ka nekāda pie stūres sēšanās man šovakar vairs nespīdēs, bet nekā. Krūzīte lattes, picas šķēle un aidā. No pašas alfas līdz mārupei sevi aizvizināju. Un ļoti veiksmīgi pietam. :) Iīīīīk. Man vajag tiesībiņas.