[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 40 most recent ones recorded in
Eos' LiveJournal:
| Tuesday, June 11th, 2024 | |
| 9:41 pm | Viļakā Pilsēta ļoti skaista un sakopta. Trīsstāvu mājas, baznīcas, liels ezers, parks. Skola atjaunota. Pilsētā vieta ir ap 10 000 cilvēkiem, dzīvo 1200. Skolā vieta ir ap 500, mācās 150. Skolas direktore ir par humāno izglītības metodi, kas ir liels retums. Pie skolas ir peldvieta un sporta laukums, arī estrāde. Līdz Tartu, Balviem un Alūksnei tuvu. Lielais jautājums, kā uzlabot Latvijas ekonomiku, lai cilvēki gribētu dzīvot 252km attālumā no Rīgas? |
| 11:00 am | Ceļā Viss mierīgi. Braucu ar ecolines 2 stāvu autobusu otrajā stāvā. Nopirku vegāno hotdogu narvesen, dateles un zviedru mīklas, banānus rimi. Autobusā man vienam ir divas vietas, labs WiFi. Lasīšanai man ir Mariana Rižija phd par Uldi Bērziņu un mūzikas saule. Mani sagaidīs autoostā direktore. Kur uzlādēt ierīces autobusā ir. Vakar atklāju Cassandra Jenkins mūziku. Aizsūtīju draugiem. Patika. Džezs ar folku un indie. Plus 19 grādi, laiks ideāls. Vakar manējiem bija pēdējais eksāmens. Jāsvin. Current Music: Cassandra Jenkins - Hard drive |
| Sunday, June 9th, 2024 | |
| 8:13 pm | Baudpilnā apzinātība "Dažās psihosomatiskajās klīnikās (Vācijā) kopš neilga laika tiek piedāvātā tā sauktā baudas terapija, jo izrādās, ka cilvēkiem vispirms ir jāiemācās baudīt. Bauda ir saistīta ar apzinātību. Ja vēlos baudīt, man ir jāiedarbina piecas maņas. Ja esmu nevērīgs, es nevaru baudīt. Ja noriju ēdienu, tad īsti pat nepamanu, ko es ēdu. Baudas terapijā tiek asinātas maņas. Dalībnieki tiek aicināti precīzi raksturot, ko viņi uztver, ēdot šokolādes gabaliņu vai skatoties uz rozi. Tā viņi mācās just apzinātu baudu. Tam vajadzīgas tikai divas lietas: 1. Gādā, lai Tev ir, ko baudīt, darot to, kas Tev nāk par labu. 2. Esi pilnībā - ar visām maņām un vērību - pieslēdzies tam, ko Tu baudi. Esi šeit un tagad. " No grāmatas "Tavs iekšējais bērns grib atrast mājas" - Stefānija Štāla |
| Tuesday, June 4th, 2024 | |
| 8:38 am | Visas atbildes jau ir Tevī Dzīve pēc izlaiduma tiešām citādāka. Šodien piecēlos 5.30. Noklausījos meditāciju, pavingroju. Šodien šautriņu turnīrs 18.30. Daudz domāju, kā tikt pie tās eiforijas sajūtas un "man ir viss, ko es esmu gribējusi" sajūtas, kas ir draudzenei. * Man patīk e-pasti. Droši vien no rīta pasta kastītē vai email gara vēstule būtu viens ček. * Man patīk zīmējumi. Zīmēt otram cilvēkam un saņemt sev veltītus zīmējumus. Esmu apsolījis frizierei jūnijā uzzīmēt. * Patīk pastaigas parkā ar saulessargiem vai tāpat. Pikniki. * Gribētos aizbraukt uz Viļņu ar kādu draudzeni. Esmu to plānojis šajā vasarā. Draudzenes pieauguši cilvēki, jāpielāgojas laikam, kad paņems atvaļinājumu. * Aizvien gribas iet dejot balles dejas pie Daugavas stadiona, kur ir https://manieres.lv/ * Kimono valkāju. 65% kokvilna, bet iesākumam der. Lina apģērbs LV ir reālāk. * Badmintons, zirgi, loka šaušana, teniss. Laikam jau meitenei jābūt sportiskai vai vismaz labā formā. Esmu pieradis - tuvākās draudzenes ir ar sportu nodarbojušās visu laiku un to turpina. * Būtu forši iemīlēties, bet tāpat miskaste būs jānes un kartupeļu pankūkas jācep. Cieņa, empātija, sadarbība. Pēc pagājušā gada 5 mēnešiem, kad centos saprast, cik reāli ir uzsākt attiecības ar sievieti, kam jau ir bērns, secinājums, ka ne jau bērns ko maina, bet attieksme pret mani. Ja sirdī ir vieta sev, bērnam, un vēl jaunam vīrietim, tad ir ok. Current Music: Florence + The Machine - Free |
| Monday, June 3rd, 2024 | |
| 4:20 pm | Lietas atklājas Gaišreģe beidzot atbildēja izvērsti, kas par vainu topošajai ģimnāzistei. Lieta tāda, ka viņai bērnībā nav ļauts darīt pietiekami daudz pašai. Ja vecāki bērnam palīdz par daudz un neļauj mācīties caur kļūdām, tad bērns pierod, ka pieaugušais vienmēr būs blakus. Eksāmenā, 14-16 gadu vecumā, bērns tiek nostādīts fakta priekšā, ka neviens viņam nepalīdzēs. Sākas trauksme, uztraukums, stress. Ja bērns nesaprot kaut ko ar pirmo, otro un trešo, pieaugušais nogriež bērna pašvērtējumu, ceturtajā reizē izdarot priekšā. Ja bērnam ļauj lietu darīt pašam, pat ja sanāk tikai ar desmito reizi, tad bērnam aug apziņā "Bija grūti, bet ES beigām SAPRATU un IZDARĪJU". Tā bērns gūst sajūtu jau 5 gadu vecumā, ka var atrisināt savam vecumam atbilstošas, sarežģītas problēmas. Ģimnāzistei ir tikai tēvs. Iespējams, viņš ir domājis, ka viņam vienam ir jādara divu vecāku darbu. Palīdz ar padomu, naudu, laiku un visu pārējo. Bet gudrākie bērni bieži vien ir tie, kurus atstāj mājās vienus. Tad viņi aiz garlaicības sāk izgudrot jaunas spēles un rotaļas. Spēlē leļļu māju, šuj sev zeķes, aizkrāso ar flomīti kalendārā dienas, kad mammai jābūt darbā, un citas lietas. Kad jaunais cilvēks nonāk četrās sienās bez datora, interneta, telefona un televizora, un radio, paceļas roka un kāja aizbraukt uz bērnu bibliotēku pēc grāmatas. |
| Friday, May 31st, 2024 | |
| 3:19 pm | No "Tavs iekšējais bērns grib atrast mājas" "Ja netiek apmierināta bērna piesaistes vajadzība un/vai traucēta viņa tiekšanās uz patstāvību, vēlāk dzīvē viņam būs problēmas uzticēties sev un citiem. Lai kompensētu šo nedrošību, viņš apzināti meklē risinājumu jeb aizsardzības stratēģiju. Šāda pašaizsardzība veidojas, cilvēkam (neapzināti) nostājoties vai nu autonomijas, vai atkarības pusē. Ja iekšējais līdzsvars ir izjaukts par labu autonomijai, šim cilvēkam ir pastiprināta vajadzība būt brīvam un neatkarīgam. Rezultātā viņš, pareizāk sakot, ēnas bērns viņā - izvairās no pārāk tuvām attiecībām. Viņa ēnas bērns ir pārliecināts, ka nevar patiesi uzticēties cilvēkiem. Ja līdzsvars ir izjaukts uz atkarības pusi, viņam ir pastiprināta vajadzība pēc piesaistes. Viņš pataloģiski pieķeras partnerim." Autore Stefānija Štāla. Par bērnības traumām un to, kā pirmie 6 dzīves gadi atstāj iespaidu uz zemapziņu. *** Šī grāmata par ēnas un saules bērna principu atklāj instrumentus, kā sadziedēt savas bērnības traumas. Māju sajūta ir ļoti svarīga. Lai ir vieta, kur atgriezties fiziski. Daudzi pieaugušie cenšas izveidot savas mājas, īrējot vai iegādājoties apdzīvojamo platību, un saskaras ar to, ka atkārto savu vecāku rīcības modeļus neapzināti. Uznesot apziņas virspusē savu vecāku rīcības un tās spējot izskaidrot, mēs no tām mācāmies, lai paši darītu labāk. |
| Saturday, May 25th, 2024 | |
| 4:14 pm | Cenšoties glābt, kas glābjams, vecāki meklē privātskolotājus https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabi Kādēļ algo privātskolotāju? – Tendence, kad privātskolotājus meklē jau 4., 5. klasē, tas man šķiet pamatīgs signāls, ka tomēr ar sistēmu kaut kas nav kārtībā. – Beigās sanāk – tie vecāki, kuriem ir nauda, atļausies privātskolotāju un tiem, kuriem ar finansēm pašvaki, diemžēl būs jāiztiek, kā ir. – Daudzi skolotāji novecojuši, nespēj uzrunāt skolēnus un līdz ar to iemācīt. – Skolā ir programma, kurai jāpagūst izlidot cauri noteiktā stundu skaitā. Klasē vidēji 30 bērni. Mācību stunda 40 minūtes. Viela kaut kad ir jāstāsta, darbi jādod, uz kopīgiem jautājumiem jāatbild, bet laiks katram pajautāt, vai viss skaidrs, un pārliecināties, ka tiešām skaidrs, – nav. – Attālinātās mācības kovidlaikā ļoti iedragāja zināšanas. Tieši tāpēc tagad skolu beidzējiem ir vajadzīgi privātskolotāji, lai varētu nolikt eksāmenus. – Mēdz būt arī ļoti slinki bērni, kuri stundās vienkārši atsēž, jo mācīties mēdz būt grūti, bet piepūlēties mūsdienu bērniem nepatīk. – Vairāk ir to, kuri mācās normāli, bet grib vēl labāk, tāpēc vecāki maksā. Tie, kuri nesekmīgi, retāk meklē privātstundas. – Vispirms jau jāpiestrādā, lai bērns saprot, ka stundā vispār ir jāklausās un jādara, nevis jāatsēž. Ka ir jāuzdod jautājumi, ja nesaprot, un, ja galīgi slikti, jārunā par iešanu uz konsultācijām. *** Daudz kam šeit var piekrist. Skola 2030 kompetenču pieeja ir jau divus gadus. Mācību grāmatas aizvien ir procesā. Pagājušajā gadā 9.klases eksāmenā matemātikā daudziem vērtējums bija zem 40%. Tas, ka vidusskolas matemātikas eksāmens skaitās nokārtots pie 15%, ir labi tiem, kas vēlas tālāk studēt mākslu/valodas/sportu un citas lietas, taču daļai tas ir iemesls mācītīes mazāk. Man pamatīgs darbs ir jau ar 3-5.klases bērniem, jo tas ir saprotams, ka vecākiem šī STAP sistēma atzīmju vietā mēdz būt mīklaina. Ogres sākumskola dod šādu skaidrojumu: S- 1%-34% T - 35 % - 59% A – 60%-89% P – 90%-100% |
| Friday, May 24th, 2024 | |
| 3:33 pm | Piektdiena "maybe all these open wounds is how the light gets into you" Šodien secināju, ka vajadzīgs portreta foto žurnālam, kurā būs mani stāsti. Rediģēšana turpinās, un žurnāls Domuzīme nr. 3 būs jūnijā. Dažiem kauliņiem vēl jāsakrīt, lai tieši tajā numurā būtu, bet nu es to biju jau palaidis vaļā. Tāpēc patīkams pārsteigums bija vakar saņemt e-pastu no redaktores. Dzīvokļa biedrene brīvdienās mani sabildēs, būs lieliski. ** Meitenēm uz zēniem aizvien cenšos paplašināt apziņu ar teksta uzdevumiem. Čalis, kam pagājušajā pavasarī eksāmenā bija 7%, tikko dabūja izmēģinājuma eksāmenā 70%. Pieļauju, ka īstajā eksāmenā nervi, laika ierobežojumi u.c. lietas, taču viņš tēmē uz profesionāli tehnisko skolu, viņam der jebkas pāri 10%. Iegādājos 102l ūdens. Un vannas sāli ar baldriānu un melatonīnu. Ūdens iekšķīgi un ārīgi. :D ** Paldies visiem cibiņiem un cibiņām, kas mani atbalstījušas, komentējot stāstus. Current Music: BMTH - top 10 statues that cried blood |
| Wednesday, May 22nd, 2024 | |
| 11:09 pm | How To Lose Your Job To AI (grafikas dizains) Negribas izklausīties kā nospēlētai platei, bet it's happening https://www.youtube.com/watch?v=Q1KkTup |
| Monday, May 20th, 2024 | |
| 11:14 pm | “Sarunas izjādē” Mēs ar draudzeni aizbraucām uz Saulkrastiem iepriekšējā nedēļas nogalē. Uz Jūraszirgiem. Tur bija skaisti. Dienas otrajā pusē bija pietiekami vēss. Mēs runājām par mammām un tēviem. Par to, kā man un viņai bija kontrolējošas mātes. Kā viņa teica, ka beidzot iemācījusies piedot savai mātei. Saprast viņu. Mamma ir kristiete un dara visu pēc labākās pārliecības saskaņā ar rakstiem. Mammasprāt, viņa netika ar savu dzīvi galā, jo nebija ieguvusi profesiju, kurai nav jāubago darba intervijās, kura patiešām ir pieprasīta. Mammas pašas darīja darbus, kas bija saistīti ar sabiedrību, valsts iekārtu. Ārstes, sociālās darbinieces, pavāres, skolotājas, viņas nestrādāja privātajā sektorā. Taču manas paaudzes meitenes, jau sievietes, daudz biežāk strādā privātajā. Tāpēc nākas arī zemoties un lūgties, lai kāds biznesmenis, vai, drīzāk, viņa nolīgta kadru daļas intervētāja novērtē meitu. Viņa man teica, ka atradusi laimi pateicības enerģijā. Mamma viņai atstāj pārpalikumus no darba. Atnes paciņas ar ēdienu, kas ir gards. Viņai tad mazāk jāgatavo pašai. Viņa samīļo mammu biežāk. Viņa ir kļuvusi empātiskāka. Varbūt tās ir grāmatas, varbūt tā ir viņas pašas pieredze. Mamma savai trīsdesmitgadīgajai meitai, savai trīsdesmitpiecgadīgajai meitai skaita naudu uz kontu, lai nav jāstaigā pa humpalām. Lai ir nauda taksometram rezervē. Mammas uzupurējas, jo redz, ka meitas sevi nemīl. Tad mammas mēģina mīlēt dubultā un ar savu “mīlestību” meitas smacē. Viņa teica, ka grib pārtraukt būt nevarīga paimeitiņa. Grib parādīt, ka spēj pati sevi apgādāt, taču jāsāk ar to, ka viņai jāmācās būt pateicīgai mammai par visu. Mamma atdod savu laiku un resursus, jo redz, ka meita aizvien meklē sevi. Viņa arī teica, ka sākusi mammu biežāk aicināt ciemos. Viņa tā parāda, ka māja ir kārtīga, ir sakopta vide, viņa pacienā mammu ar pašizceptu kēksu un piedāvā kafiju. Mamma neviļus sajūtas mājīgi un sāk noticēt, ka meita ir izaugusi. Viņa teica, ka tas nācies grūti. Tik daudzus gadus viņa spurojusies un teikusi, ka negrib, lai mamma redz viņas pašas dzīvokli. Viņas nekārtību, viņas gleznas, viņas samestās mantas čupā, viņas neizmazgāto veļu, viņas traukus izlietnē. Viņa negribējusi justies, ka mamma viņu ar vērtējošu skatienu caururbj par katru gruzi uz grīdas. Taču tagad tas ir mainījies. Viņa to ir palaidusi vaļā. Viņas ar mammu dzer kafiju un ēd kēksu. Fonā skan mūzika, latviešu estrāde, kas abām patīk. Viņas runā atklāti, taču kā divas pieaugušas sievietes. Tikai parādot, ka viņa nebaidās uzskatīta par pāraugušu pusaudzi, mamma ir sapratusi, ka viņa tiešām vairs nav pāraugusi pusaudze, nevīžīga studente, aizmāršīga un “visi citi vainīgi, es viena tā pareizā” gudriniece. Viņa mammas ieteikumus uzklausa ar pateicību. Mammai ir lielāka dzīves pieredze. Jo vairāk mamma jūt, ka viņā klausās, jo vairāk uzlabojas viņu attiecības. Draudzene teica, ka šim visam vajadzējis daudzus gadus. Taču viss ir diezgan vienkārši – mamma rūpējas par drošību. Lai meita prastu ar dzīvi tikt galā, viņa aizrāda un kontrolē, jo citādāk neprot. Ja meita parāda, ka tiek ar dzīvi galā, un mammas kontrolēšana viņai kā sietam ūdens iztek cauri, mamma beidz dzīvot viņas dzīvi un pievēršas savējai. Tādas patiesas drošības draudzenei nav, taču viņa var uzvesties un justies tā, kā būtu. Viņa var ticēt sev. Viņa var iemācīties būt taupīgāka ar naudu, var būt godīgāka pret sevi, var vairāk teikt labus vārdus citiem un mazāk sevi žēlot. Viņa neteica, ka tagad būtu laime pilnīga, bet viņa ir pārkāpusi pāri pati savam ego beidzot. Viņa ir sapratusi, ka būt par labu mammu var tad, ja Tu mīli pašas mammu. Pieņem un piedod viņai. Katrai mammai sava galva uz pleciem, netiesā, bet pateicies - ja pameklē, vienmēr ir, par ko pateikties. Mēs tā kādas pāris stundas runājām, cik daudz grāmatu, podkāstu, meditāciju viņai bija jānoklausās, lai nonāktu pie tik kvalitatīvām pārmaiņām savā dzīvē. Un tad viņa pajautāja, vai es esmu piedevis savam tēvam. Es nopūtos un atbildēju, ka jā. Jebkurš aizvainojums tikai ēstu mani no iekšpuses. Es gribētu būt piedevis par simts un no sirds, taču apzinos, ka vēl tikai mācos. Daudzi vecāki viņu bērnus vajā murgos līdz bērnu nāvei. Vai es gribu tādus murgus? Protams, ka gribu piedot sev un vecākiem. Tas ir saprātīgi un veselīgi. Viņa teica, ka tā nav atbilde, ka es racionalizējot. Uz to atbildēju, ka zinu, ka man ir palikušas lietas, ko vēl vajag piedot. Piedošana ir pakāpenisks process. |
| Sunday, May 19th, 2024 | |
| 4:29 pm | Par izglītību. Laiki mainās. Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 01:39] Katram cilvēkam, katrai ģimenei vajadzētu izveidot kādu rīcības plānu īsam laika periodam. Dariet. Padomājiet. Izlemiet. Uzziniet. Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 01:41] Esiet klāt savā dzīvē. Viss ir jūsu pašu rokās. Nenoveliet atbildību uz citiem. Neviens neatrisinās jūsu problēmas jūsu vietā. Laika ir 5-6 gadi. Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 01:49] Vai atceraties, kā jebkura antena varēja uztvert analogo TV signālu no torņa - par to nemaksājot. Atceries? Un kas? Kur ir šis signāls? Viņš ir prom. Tātad, ko jūs darījāt? Neko. Jūs iegādājāties jaunu televizoru un maksājāt par digitālo TV. Skaidrs? Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 01:50] Neviens neprasīs Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 01:51] Kādu rītu viņi teiks: piedodiet, bet visus autobusus kontrolēs mākslīgais intelekts. Nav nepieciešami šoferi. Un kas? Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 01:54] Nekas. Tā ir industriālā revolūcija. To nevar apturēt Pašā sākumā cilvēki strādāja rūpnīcās un visu darīja ar rokām. Kādu dienu viņi ieradās darbā. Viņiem teica - uz redzi. Tagad mums ir mašīnas, paldies, lūdzu. Čau, Čau! Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 01:55] Tie nav šausmu stāsti, lai jūs biedētu. ŠIS IR BRĪDINĀJUMS ⚠️ Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 01:57] Kāpēc uzņēmumā ir 10 grāmatveži, ja tagad vajag vienu? Es ievadīju datus datorā, mākslīgais intelekts tos aprēķināja un nosūtīja informāciju nodokļu inspekcijai. Un kas? Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 01:57] Pierodi Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 02:01] Tas nenotiks rīt un pēkšņi. Viņi tā nedarbojas. Mazliet šeit, lai nepamana, mazliet tur - likums tika pieņemts, mazliet mēģināja - jā, nekādas reakcijas, tas ir normāli, ejam tālāk. Viņi visu dara metodiski un lēni. Viņiem nav vajadzīgas sacelšanās 💯 Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 02:03] Mums ir darīšana ar kaut ko necilvēcīgu, ne no šīs pasaules. Ir ļoti grūti uzminēt vai saprast šo lietu. Tas nav cilvēks...... Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 02:04] Šī ir aerobātika. Viņi atbrauca, pārveidoja tik daudzas impērijas un civilizācijas = VIEGLI, neviens pat nesaprata. Sprādziens un viss 🔥 Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 02:04] Jā, jā, blīkšķis un viss... viss bija beidzies vienas dienas laikā.... Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 02:06] Viens robots rūpnīcā, tad otrs, oooh un trešais, tad viena līnija. Pēc tam darbnīca. Un tad - uz redzi! Tas ir grūti 🔥 Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 02:07] Nebaidieties = vienkārši rīkojieties tūlīt. Trieciens daļēji būs jūsu paaudzei. Bet tavi bērni to dabūs iekšās 💯 Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 02:08] Iekšās – un tas nav joks Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 02:14] Mēs cenšamies neeskalēt. Brīdināt. Ir izeja un ir laiks 💯 Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 02:14] Mums ir laiks. Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 02:23] Mums nevajag ticēt. Paskaties apkārt. Jūsu dzīve jau ir mainījusies, bet jūs neko neesat pamanījis atkritumu plūsmā un problēmās. Jūs bijāt aizņemts ar Covid, tagad kara spēlēm, pēc tam ar kaut ko jaunu. Tad blīkšķ - atbraucām 🔥 Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 02:23] Ainavas jau ir mainījušās 💯 Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 02:27] Rūpējieties par saviem bērniem = viņi nesīs trieciena smagumu Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 02:30] Un jā, mēs nerakstījām, ka viss ir zaudēts. Mēs rakstījām - gatavojieties, jauni dekori jau ir vietā Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 02:58] Ja visas durvis aizveras, kosmoss vienmēr atver vienas durvis saviem mīļajiem darbiem ❤️ Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 02:59] Vienmēr. Mēs neesam vieni ❤️💯 |
| 1:59 am | Cilvēku daba Noskaidroju, kāpēc klasesbiedram no Skotijas tik ļoti derdzas cilvēce. Tas esot kovidlietas dēļ. Cilvēki akli esot ticējuši mēdijiem, valdībai, potējušies. Tagad Astra Zenecai un Pfizer ir tiesvedības par to, ka viņi slēpa vakcīnu blakņu smagumu. Viņam riebjas cilvēce, jo uz šīs planētas esot triljonāri, kas organizē karus, ķīmiskās trases, afēras. Parastie cilvēki esot bijuši tā nozombēti ar ziņām no mēdijiem, ka skrējuši vakcinēties, nedomājot, kas būs. Tagad ārsti saka, ka daudziem no vakcīnām ir onkoloģiskas sekas. Un tas tiek pasniegts kā "vakcīnas nebija pārbaudītas, labāku vakcīnu nebija, cilvēki domāja īstermiņā, tāda ir cilvēku daba, ko tur daudz cepties". Un ārsti turpina darīt savu darbu, nozīmē ķīmijterapiju un dzīvo tālāk. Šajā situācijā es tikai redzu to, ka cilvēkiem, kas zina par daudz, bet piedot nespēj, šiem cilvēkiem ir risks kļūt par tiem, kas ierodas skolās ar automātu rokās, lai "paglābtu" jauniešus no šīs "briesmīgās pasaules". Man svarīgi bija saprast viņa naidu, un es sapratu. Bet kā skolotājs es varu justies drošāk, jo viņš fiziski atrodas Skotijā. |
| Saturday, May 18th, 2024 | |
| 2:02 am | Ghost Klasesbiedrs ir strīmeris, spēlē Ghost of Tsushima, un viņš pateica, ka negrib ne par ko dzīvot uz šīs planētas Zeme vēlreiz. Vai tā ir mizantropija, vai vienkārši sistēma, vide, pieņemtie lēmumi, nihilisms, cik tālu jānonāk, lai tā domātu? Enerģija pamatīga. Kā tāds riebums pret visu cilvēku sugu. Atceros, māsa gribēja nekad vairs neko neizvēlēties dzīvē, jo redzēja, ka gandrīz katra izvēle ved pie ciešanām. Nebūt vispār. Un tieši šie divi cilvēki, kuri grib "nebūt" tic reinkarnācijai. Kosmoss smejas. |
| Wednesday, May 15th, 2024 | |
| 12:54 pm | Hang on to your IQ, to your ID Topošā ģimnāziste dabūja 50 punktus no 118 Rīgas ģimnāziju matemātikas iestājpārbaudījumā. Tie ir 42%. Vēl priekšā: 1) Angļu valodas CE 22.maijs => jādabū vismaz 60% 2) Latviešu valodas CE 27.maijs => vismaz 60% 1) Matemātikas CE 4.jūnijs => ap 90% būtu labi, jo skolā matemātiku viņa mācās uz 9 Rezultāti konkursam uz Rīgas Valsts 3.ģimnāziju būšot tikai jūlijā. Tā kā šis man būs aktuāls vēl vismaz 6 nedēļas. Skolā viņa mācās uz apmēram 8 vidējo atzīmi. Klasē pēc atzīmēm ir 3.labākā. Kāpēc viņai ir zems pašvērtējums, to mēs pabīdījām malā, sakot "visu ar loģiku izskaidrot ātri nevar". Kaut sevis revidēšana ir tieši par to. Ticība sev, darot dzīvē kaut ko pirmo reizi, liekot eksāmenus, ir ārkārtīgi svarīga. *** Saskaitīju no skolu mājaslapās atrodamās informācijas. RV1Ģ - 4 paralēlklases. RV2Ģ 3 klases, RV3Ģ 8 klases, Vācu Ģ - 5 klases, Āgenskalna Ģ 4 klases, Klasiskā Ģ - 8 klases. Kopā 32 paralēlklases. Ja pieņem, ka 30 bērni klasē, tad 32*30= 960 vietas. Pašas skolas paralēlklases sauc par moduļiem, tāpēc diez vai katrā modulī paredzēts uzņemt 30 skolēnus. Viņa ar saviem 42% ir apmēram 1000.tajā vietā no 2600. Noliekot labi CE, var rezultātu uzlabot. Current Music: Placebo - Hang on to your IQ |
| Monday, May 13th, 2024 | |
| 12:24 am | Kultūras apmaiņa Vakar sāku sarakstīties ar dāmu, kas meklēja vēstuļdraugu Latvijā, un kura ir puslatviete/pusjapāniete. Man no Japānas ir daudz kas 1) Reiki. To lietoju ikdienā 2) Kimono. Lietoju reti 3) Loku origami, mācu to citiem 4) rakstu haikas, lasu literatūru 5) animes, jo filozofiskāk, jo labāk. Tatami Galaxy, piemēram Mēs sarakstāmies par to, kādi ir latvieši un japāņi. Latviešu tekstus var lasīt reddit.com/r/latvia. Daudzi trollē, bet daudz kas ir, kā ir. Es domāju, ka latviešus pazīstu maz. Taču viņa gan jau pierādīs man pretējo. =) |
| Thursday, May 9th, 2024 | |
| 11:40 pm | “Dzīve bez traumām, pēc traumu sadziedēšanas” “Ar katru soli mēs mazāk pazīstam sevi” bija Senajā Grieķijā uzraksts. Viedi cilvēki pārstāja staigāt tik ātri un pievērsās refleksijai par izdarīto, izdomāto, nodomāto un pateikto. Daži cilvēki pārstāja staigāt vispār, aizgāja kalnos, kamēr attina kamolu atpakaļ. Viņi piedzima, viņi izvēlējās savus vecākus, pirms piedzimšanas pateicās tiem par sadarbību, ka viņi piekrīt atbalstīt līdz pilngadībai. Izvēloties šos vecākus viņi zināja, ka vecākiem ir labās un sliktās rakstura īpašības. Taču svarīga ir pieredze. Viņi ar vecākiem kopā mācījās kļūt par pieredzējušākām dvēselēm. Sākumā bērns ir pateicīgs par visu, jo zina tikai, kas ir pārpilnība. Šie kamola attinēji sēdēja alā kalnos un centās nonākt šajā stāvoklī. “Spīd saule” - tas ir skaisti. “Pūš vējš” – ir cita sajūta, tas ir interesanti. “Līst lietus” - zāle aug. Cilvēks jūt, ka asociē sevi ar zāli, kokiem, sēnēm, viņam debesis lej nektāru mutē, cilvēks dejo lietū un smejas. “Snieg sniegs” - cilvēku pārņem suniska jautrība. Izskriet ārā, izvārtīties pa sniegu. Cilvēks tina savu kamolu atpakaļ, lai atcerētos, kāpēc piedzimis. Ko paredzējis darīt šajā dzīvē, kas ir tas lielais, ko darot, no viņa sanāks “lielas lietas”. Kamolā viss ir iekšā, cilvēks rūpīgi centās AIZMIRST visu lieko, ko kopš dzimšanas bija uztvēris, lai atcerētos būtisko. Aizmirsa ielu, kur dzīvoja trīs gadu vecumā, aizmirsa Brežņeva vārdu, aizmirsa ledusskapja marku, kurā cerēja atrast saldējumu bērnībā, aizmirsa sava pirmā drauga vārdu bērnudārzā, lai tikai atcerētos to, kāpēc vispār te ieradies. Pēc tādas lielas aizmiršanas un atcerēšanās cilvēks sāka strādāt ar sevi. Sāka sevi slīpēt. Sāka saprast, kādas iemaņas šajā dzīvē viņam jāattīsta, lai izdarītu “lielo lietu”. Viņš/viņa kļuva sabiedriskāka, atvērtāka, sirsnīgāka, laipnāka, vitālāka, mazāk domāja un vairāk darīja. Jo viss ļoti pamazām tapa skaidrāks. Cilvēks katrā pretimnācējā un paziņā ieraudzīja sevi un vēlēja sev to pašu labāko. Tāpēc citiem bija iespaids, ka šis cilvēks ir ļoti empātisks, kaut vienkārši bija attinis sevi līdz tai stadijai, kurā visu ābolu pusītes vēl ir tikai sēkliņas dzīvības kokā. Tajā pat laikā cilvēks ļoti cienīja sevi, savu laiku, jo zināja, ka ir jāgatavo sevi “lielās lietas” realizēšanai. Visam ir savs laiks. Mācīties, strādāt un atpūsties. Cilvēka pilnbrieds, vieduma un darba spēju krustpunkta gadi bija tas, kam viņš gatavojās. Uz to brīdi ir jāzina vairāk. Ar katru dienu viņš zināja vairāk un vairāk un kļuva aizvien līdzīgāks pats sev. Jo vairāk kārtu no sevis notina – sabiedrības stereotipus, cilvēces bezapziņu, gēnos pārmantotos pussarautos dzīparus, jo vairāk viņš iepazina sevi. Jo vairāk viņš zināja, jo mazāk ilūziju viņam bija, ka zina daudz. Arī to Senajā Grieķijā daudzi bija jau sapratuši. Ka jātin nost vēl vairāk kārtu. Taču cilvēks saprata, ka sēdēt visu dzīvi malā ir lieki, tam ir paredzēts laiks starp dzīvēm. Tāpēc cilvēks, sasniedzot darba spējīgu vecumu, gāja darīt savu “lielo lietu”. Lai cik cilvēku viņu slavētu, lai cik peltu, viņš darīja, jo juta, ka tāpēc ir atnācis. Ar iekšēju smaidu pieņēma jebkādu vērtējumu. Visu, ko viņš darīja, viņš darīja sev. Citi teica: “Sevi atradis cilvēks”, viņš pats par sevi klusēja. Darbi gāja pa priekšu, citus iedvesmoja, viņš aizgāja pilnīgi vesels, kad savu “lielo lietu” bija paveicis. |
| Tuesday, May 7th, 2024 | |
| 3:25 am | Radošā brīvība un randiņi Noskatījos vēl vienu video ar psihiatru Dr K. un strīmeri Asmongold. https://www.youtube.com/watch?v=l-r9wIT *** Tur beigās bija par dating crisis USA un Eiropā. Asmons pateica: "Jā, man šķiet loģiski iet uz randiņiem ar meiteni, kas dara to pašu darbu, ko es. Tā ir vieglāk saprasties". Tad es padomāju: "Kāpēc man daļa skolotāju šķiet garlaicīgas?". Man bijusi sajūta, ka viņām trūkst radošās brīvības mācīt, kā viņas pašas grib. Skola, izglītības ministrija, pašvaldība un pašas kautrība liedz? Es Asmonu skatos, jo viņš visaugstāk savā dzīvē vērtē brīvību dzīvot, kā viņš pats grib. Viņš jūtas brīvs daudzējādā ziņā. Es arī jūtos brīvs. Es, privāti mācot bērniem šahu un matemātiku, varu to darīt kādā formā vēlos, pat ja ap 95% gadījumu es tik tiešām izmantoju augstskolā apgūtās metodes un maz atšķiros no parasta skolotāja. Drīzāk runa ir par to, ka es varu kombinēt dažādas pieejas un piemēroties katram bērnam, sameklēt, kas vislabāk der. Es varu iekārtot savu darba kabinetu baltu, salikt tajā augus, vēdināt, varu skolēnam uztaisīt tēju, ja viņš ir nosalis. Tas ir darba kabinets, taču tā ir arī droša telpa. Safe space, kur skolēnam izrāda līdzjūtību, viņā ieklausās, ar viņu sadarbojas, ja vien viņš pats brīvprātīgi ir ieradies. Skolā ir citādāk bieži vien. Jo skola līdz 9.klasei ir obligāta, un pēc 9.klases daļa bērnu jūtas vecāku piespiesti iet vidusskolā. Tādā ziņā man patīk, ka ir aizvien skolas un fakultātes, kur tiešām vienam skolotājam vai profesoram ir viņa pamata klase/auditorija, ko viņa/viņš iekārto kā savas otrās mājas. Ar kartēm, fotogrāfijām, gleznām pie sienām. Ar priekšmetiem, kas rada atmosfēru. To es arī sievietēs ievēroju, gaumi un stilu, spēju radoši izpausties ikdienā. Kad man kāda direktore jautāja, kāpēs es nestrādāju šobrīd skolā, es biju izbrīnīts par šādu jautājumu. Es strādāju skolā, kuras direktors esmu es pats. Vai arī - es varu strādāt skolā, kuras direktoram ir viena vīzija ar manējo. Cilvēks, kurš ir pieradis samierināties ar mazumiņu un to, ka, cik labi, ka vispār ir darbs un priekšnieks normāls, par tādu lietu kā radošā brīvība varbūt nedomā. Sevi mīlēt vajag! Kā saprast no tā, kā sieviete runā par sevi un savu dzīvi - vai viņa sevi mīl, to diez vai var racionalizēt. Varbūt vēlāk mācēšu to pamatot, taču tas ir fantastiski. |
| Saturday, May 4th, 2024 | |
| 3:08 pm | 21.gs tējkannām Pārpublicēju šo rakstu no paziņas paziņas bloga, jo trāpīgi pateikts par apzinātību "Mūsdienu pasaulē viss šķietami ir vienas aplikācijas vai sociālo tīklu ieraksta attālumā. Ar ideālo mēs saskaramies ik dienas – ideālu bērnu audzināšanu, ideālu veselību, ideālām darba dienām. Rodas sajūta – ja informācija par to, kā darīt labāk ir tik viegli pieejama – kāds ir mans attaisnojums nedarīt? Informācijas aprites temps nekad nav bijis ātrāks, mēs nekad neesam strādājuši vairāk, un nekad uz katru indivīdu nav bijis arī lielāka spiediena pēc sasniegumiem un perfekcijas. Viena no daudzajām problēmām, ko tas rada – mūsu smadzenes vienkārši kļūst pārstimulētas. Tas rada nemieru un trauksmi. Budisti to sauca par pērtiķa jeb nemierīgo prātu, tagad mē zinām, ka pie “vainas” ir amigdala – smadzeņu daļa, kuru ir ārkārtīgi viegli stimulēt. Mūsdienu stimulu pilnajā pasaulē nav viegli dzīvot ar savannas nedrošajai videi radītajām smadzenēm, kuras cenšas reģistrēt katru vides impulsu, lai mūs aizsargātu. Es neesmu neiroloģe, taču uzskatu, ka pamata zināšanas par šo sarežģīto un reizē primitīvo orgānu – mūsu smadzenēm – ietilpst tajā, ko es saucu par 21. gadsimta pamatzināšanu grozu. Bez šīm zināšanām mēs nespējam būt apzināti. Pieņemu, vārds “apzinātība” jau labu laiku ir zaudējis savu pirmreizējo šarmu; pēdējā laikā tas aizvien vairāk tiek lietots vietā un nevietā. Taču jomās, kas nodarbojas ar mentālās labbūtības veicināšanu, viss agri vai vēlu pie tā atkal un atkal atgriežas. Ko mēs zinām par savām smadzenēm? Piemēram, to, ka tad, kad mūsu smadzenes ir pārstimulētas, tās “iestrēgst”. Liekas, visa ir par daudz. Neko nevaru, neko nesaprotu. Iepriekš nospraustie mērķi pēkšņi šķiet neaizsniedzami – vai tā būtu maģistra darba pabeigšana, vai jauna darba atrašana. Gribas vienkārši nolīst kaut kur maliņā, no visa atslēgties. Redziet, smadzeņu prioritāte ir drošība, šī orgāna mērķis ir mūs pasargāt. Smadzenes nevēlas nemitīgi saskarties ar jauno, nezināmo, nesaprotamo un tādējādi – nedrošo. Taču problēma, protams, tāda, ka, mērķu sasniegšana bieži vien paredz tieši to un neko citu; jaunas, nezināmas un nesaprotamas pieredzes. Kā tikt ar to galā? Tas, ko dara mani klienti un ilgstoši esmu darījusi arī es – mēs vienkārši sevi piespiežam. Darām, kaut bail, riebjas, negribas. Un tas strādā! Āķis tikai tāds, ka šādi ir neiespējami noturēt motivāciju ilgtermiņā. Smadzeņu centrs, kas ražo dopamīnu, kas mūs dzen uz priekšu, ir cieši saistīts ar smadzeņu baudas centru. Tas nozīmē to, ka smadzenes nav ieinteresētas darīt kaut ko, kas tām liek justies slikti. Īstermiņā sevi pamocīt ir iespējams; darīt, nejūtot gandarījumu, darīt par spīti. Taču ilgtermiņā smadzenes ir gatavas darīt tikai to, ko tās saista ar baudu. Piedevām mūsdienu pasaulē ir pieejamas tik daudz vienkārši iegūstamas baudas! Sociālie tīkli, cukurs, ekrāni. Kā pierunāt smadzenes uzrakstīt maģistra darbu, nevis noskatīties kārtējo seriālu? Pirmais solis ir novērošana un līdzjūtība. Lamājot sevi, ir iespējams saņemties tikai uz brīdi, nevis gūt motivāciju. Pavēro sevi. Neanalizē un nesodi. Sazemējies, saslēdzies ar to, kā jūties. Vai tev ir bail? Vai gribas aizbēgt? Vai ir dusmas? Emocijas nav šeit, lai mums traucētu, tās ir šeit, lai mums pastāstītu kaut ko par mums pašiem. Paliec uz brīdi ar savām emocijām, kaut arī tās ir nepatīkamas. Mēģini saprast, ko ķermenis ar šo emociju tev mēģina pateikt. Konstatējot nogurumu, varbūt ir vērts apstāties un atpūsties. Konstatējot bailes, varbūt ir vērts dot sev vairāk laika, sadalīt lielo pienākumu mazākos solīšos, sastādīt detalizētu laika vai darbu plānu. Līdzjūtīgi iedziļinies situācijā. Pajautā – kā es sev varu šobrīd palīdzēt? Otrais solis, kas strādās īstermiņā, ir smadzeņu “pārstartēšana”. Ir dažādi vingrinājumi, kas palīdz to izdarīt brīdī, kad tu jūties paralizēts, iestrēdzis, vai kādas sajūtas pārņemtas. Pētījumi rāda, ka, lai “restartētu” smadzenes, ir vajadzīgas ne mazāk kā divas minūtes. Izdari pāris dziļas ieelpas un izelpas, lai apturētu traucējošās domas, uzliec taimeri uz divām vai vairāk minūtēm, un kārtīgi izpurinies. Iztēlojies, ka tev uz brīdi ir pieslēgta elektrība. Purini rokas, kājas, vēderu. Svarīgi ir kratīties un purināties, jo mērķis šai darbībai ir sevis atslābināšana, nevis nogurdināšana. Skan smieklīgi? Tomēr pamēģini. Trešais solis, un tas jau ir mēģinājums sev palīdzēt ilgtermiņā, ir sevis fokusēšana. Šajā stimulu pārpilnajā vidē mūsdienu cilvēks bieži jūtas pazaudējies. Tas ir saprotami, un tomēr rada ne mazums ciešanu. Apzinātība paredz laiku, ko veltām sev, un tikai sev, lai apstātos un izvērtētu – kas es esmu, kas ir manas vērtības, ko es vēlos no dzīves un kā to dabūt. Ja instagram algoritms vai kaimiņiene mums pateiks priekšā, kā justies un, ko no dzīves gribēt, diez vai mēs beigās jutīsimies laimīgi. Nezinot savas vērtības vai galvenos dzīves mērķus, ir grūti, piemēram, atrast darbu, kas patiktu, vai saprast, kā izvēlēties tēmu maģistra darbam. Neapzinoties, kur visu laiku pazūd laiks un nauda, ir grūti, piemēram, atrast brīžus kvalitatīvai atpūtai vai beidzot nopirkt sen kāroto sporta zāles abonementu. Lai fokusētos, ir nepieciešama skaidrība, un, lai gūtu skaidrību, ir nepieciešams apzināties, kur un kādos brīžos, mēs tērējam savu laiku vai enerģiju. Skaidrība rada miera, drošības un pašpārliecinātības sajūtu. Tā ļauj ne tikai sasniegt mērķus, bet arī rūpīgi izvērtēt – kādiem mērķiem es vispār vēlos tērēt savu laiku, enerģiju un naudu. Skaidru prātu un saulainu pavasari vēlot, Krista Anna Belševica (Zalāne) rakstniece, pētniece, radošuma un akadēmiskais koučs" |
| 12:54 pm | Slinkums Ar labāko draudzeni martā izveidojām slinkuma sarakstu/ prokrastinācijas sarakstu. Tajā ir lietas, ko it kā vajadzētu darīt, bet atliekam nedēļām, mēnešiem ilgi. Bez triviālām lietām kā atcerēties nomazgāt durvju stenderes reizi divās nedēļās, nevis divos mēnešos, tur man ir 1) Igauņu valodas mācīšanās, lai varētu izlasīt grāmatu 2) 40 lpp stāsta uzrakstīšana, jo Rakstnieku savienības eksperts teica, ka man jāiemācās rakstīt plašāk Šodien ir pat man brīvdiena, tāpēc būs jāķeras pie punkta numur viens. |
| Tuesday, April 30th, 2024 | |
| 11:17 pm | Matrikss Šajās dienās atradu YouTube kanālu "Matrix explained" un mazliet binge veidā izgāju cauri jaunākajām teorijām par Matrix 4 filmu. Kā arī jaunumiem par Matrix 5. Atziņas tādas, ka 1) Nevis mīlestība glābj un rada, bet beznosacījumu mīlestība glābj un rada. 2) Mašīnas un mākslīgais intelekts pūlas saprast divu cilvēku beznosacījumu mīlestību, atdarināt to, taču velti. 3) Liela daļa cilvēku nemaz negrib būt brīvi, bet tikai bagāti, tāpēc nemaz necenšas mīlēt, bet tikai pavadīt laiku matriksā komfortabli. 4) Materiālisms cilvēkam palīdz aizmirst matriksa iepriekšējos ciklus, iegalvojot, ka ir tikai viena dzīve. Un tam notic pagaidām daudzi. 5) Matriksā sākumā bija paradīze, taču daudziem cilvēkiem tajā apnika. Cilvēkiem šķiet, ka viņi grib mieru, bet patiesībā viņi, lielākā daļa, grib tikai relatīvu mieru. Ļoti mierīga dzīve viņus garlaiko. |