Miss Doherty

turpmāk tikai http://klab.lv/~miss_doherty/

"there’s no luck in working very hard for everything you have in life."

man patīk šis citāts, tas iemieso visus principus, kuriem ticu, bet nesekoju.

gribās atkal uz pilnu klapi atgriezties klabā, kā senos laikos, bet mani svarīgākie klab cilvēciņi no šejienes ir izzuduši, paņemot līdz pirmatnējo klab-sajūtu. oi - 15, 16 gadi. kādi ieraksti, kādas emocijas! ieklabot, nospert vecākiem cigareti, kājas pāri piektā stāva palodzei, nakts... bļ, tāda drūmā emo romantika! kas no tā visa vairs palicis? niks palicis. jā, vismaz tas. man pirms 2-3 gadiem bija neērti kkur publiski logoties iekšā, tagad jau pofig. baigais grown-ups iestājies.

matemātikas uzdevums:
man uz kartes ir: 2.01 Ls
dārtai uz kartes ir: 1.03 Ls
man makā ir: viena rimi uzlīme
dārtai makā ir: 1, 70 Ls
dārtai obligāti jāpērk: cigaretes (1, 52)
kopā uz nedēļu: 3.22

nākošie plānotie ieņēmumi man: pēc 8 dienām 10 Ls
nākošie plānotie ieņēmumi dārtai: 10. martā

pārtika mājās: 4 kartupeļi, rīsi, buljona kubiciņš, viens  saldētavā iesalis dārzenis [nu jau izvilkts, bet laikam beigts], sapelējis margarīns [jāmet ārā]

vēlamais rezultāts: nopirkt pārtiku nedēļai, aizbraukt nedēļas nogalē mājās.
sagaidāmais rezultāts: sakaitināts janels, jo viņš dzīvo blakus LU un viņam ir, ko ēst. :D

Dārta kārto bardaku dzīvoklī, tad pagriežas un tā filozofiski mierīgi paprasa: "Tu apzinies, ka mums visu nedēļu nebūs, ko ēst?"

Nemaz nav naudas, ledusskapis tukšs. Bet nav tik traki - man atkal ir ūdenspīpe, tabaka un vīns. Kādu laiku iztiksim.

man patīk, ka māsa izmanto manu klabu, lai mani reklamētu. :D

un pie reizes - HOTTIE HOT JAUNO GADU! :*

balsojiet kiikens.piczo.com par Kristīni Jansoni un jums būs labs sekss līdz mūža galam! ;)

esiet atsaucīgi, jo viss labais dzīvē atgriežas!

kiikens.piczo.com

balsojiet par mani. Kristīni Jansoni. jo esmu forša forša forša. paldies jums, mazie draudziņi.

Tas bija tad, kad neko daudz vairs nebija ko zaudēt – labākais laiks, kad dabūt jaunus draugus, es jums saku. Ja brīdī, kad tev vairs nekā daudz nav ko zaudēt, vari atrast kādu, kurš ar tevi vēl gatavs draudzēties, tad tas ir draugs, kuru var satikt pēc desmit divdesmit gadiem un runāt tā, it kā vakardien vēl kopā būtu šņabi dzēruši. A bet ar citiem to šņabi tiešām vari dzert, bet jau nākamajā dienā viņš tev tikpat ērts sarunu biedrs kā sestklasniekam meitene skolas diskotēkā. Arī drusku jocīgi, ne?

/n. sakss/

mazā māsa šorīt aizlidoja uz oslo, lai ietu uz green day koncertu.

that's what i call a good livin`.

iegāju veikalā pēc šokolādes, iznācu ar lētajām vafelēm un keksiņiem. dīvaini.

laine_sweetness teica, ka man dzīvē ejot kā amerikāņu pīrāgā. protams, nav jau diez kāds salīdzinājums, ņemot vērā, ka es tiecos uzskatīt, ka mana kino gaumīte ir mazliet labāka par to līmeni, tāpēc es vakar darīju ko lietas labā:

es jutos kā dakterīšu seriālā. vai nu hausā vai grejas anatomijā [kuru starp citu es gribu redzēt, tikai hvz kad iet]. no american pie uz seriālu - arī jau diezin kas nav, toties realitātes izjūtas koeficents paaugstinājās - skābekļa maksa uz sejas, pulsa un asinsspiedina mērītājs uz rokas, tā sirdslīnija mirgo acu priekšā, māsiņas apkārt kaut ko nomierinošu runā, fonā kaut kur kāds kliedz; viss pēc labākajām klišejām.

bet viena klišeja man izpalika - pamostoties es nerunāju muļķības, es ļoti, ļoti raudāju, jo man tik šausmīgi sāpēja. un māsiņa visu laiku - neraudi, neraudi, bet es sasodīti nevaru neraudāt.

bet viss ir labi, aiziešu vēl pie daktera, kurš izskatās kā izvarotājs, un tad jau cerams, ka viss.

es rakstīju, ka pēc pirmā 9 ebreju valodā uztetovēšu uz rokas kko ebrejiski. un damn - es jau pirmajā kontroldarbā to fakino 9 dabūju.

reizēm es gribētu, lai man nav garšas kārpiņu. caurejas līdzeklis garšo tik pretīgi. un man vēl ir jauki 2,5 litri priekšā. jess.

īsti teologi nemācās. viņi pirms ieskaitēm lūdz Dievu.

let's see how it works

pusdienās dzeru saujiņu tablešu, nododu dažādas analīzes un piektdien būšu "vieglā narkozē". un ko jautru darāt jūs?

kristaps teica, ka tas ir tik dīvaini, bet es uztaisīju ģimenei veltītu livejournal ^_^

http://miss-doherty.livejournal.com/

viena lieta, kas man riebjas rīgā - sabiedriskā transporta ierobežotā telpa. neiespējami izbēgt no drausmīgi smirdīgiem un dažādas preteklības darošiem cilvēkiem. un tādas mocības 40 minūtes bez pārtraukuma. damn it.

un man patīk, ka mammai darbs ir 2 min attālumā no manas universitātes, jo viņa var nākt ēst kopā ar mani un nopirkt man ēdamo. yees, i'm already fucked.

un es vakar nopietni apsvēru iespēju vairs nestrādāt. tas nebija joks par to, ka tas bērns ir izlīdis no omen.

un man patīk ebreju valoda. visi silent letters, alefiņi, jodi un patskaņu trūkums. uztetovēšu uz rokas kaut ko ebrejiski, kad dabūšu pirmo 9 [es pat nemērķēju uz 10, tā valoda ir fakin nelatviska, t.i., nesaprotama.]

visi iet uz skoliņu, es sēžu drūmi brūnajā dzīvoklī un dzeru brūnu tēju. vispār jocīgi, ka tējām ir visādi nosaukumu - baltā, melnā, zaļā, - ja tās visas ir BRŪNAS.

es vakarnakt kliedzu,jo man likās, ka dārta rāpo pie manas gultas. un tad viņa kliedza, jo nesaprata, kāpēc es kliedzu, un tad es kliedzu vēl skaļāk. un vēl viņa man sastāstīja, ka viņai ir stikla acs un es kādas 15 reizes jautāju "nopietni?!?" jo man bija šausmīgi. stikla acs nudien nav nekas tāds, par ko jokot.

un es šodien biju skriet. es teicu, ka iešu no rītiem [nu ne jau katru rītu, protams, nebūsim naivi] skriet, neviens man neticēja. nu varbūt es biju tikai tāpēc, ka oiecēlos pus11os nevis pus7os kā man vajadzēs celties ikdienā. ai, man vienalga.

ā, un vakar pirmo reizi pieskatīju bērnu, par kura pieskatīšanu man maksās. komentārs tikai viens - tie, kuri ir redzējuši omen, sapratīs.

pašlaik ir tikai viens cilvēks, ar kuru spēju runāt vairāk kā stundu no vietas, nezaudējot interesi par sarunu. šāds status periodiski mainās, to iegūst un zaudē atkārtoti, reizēm to dala vairāki cilvēki, reizēm man nav neviena, ar kuru gribētu risināt ilgāku sarunu par ierasto čaukāiet.

sarunāties patiešām nav viegli.