Kāpēc tāda aprobežotība?
Brīžiem vienkārši gribas iedot kādam pa purnu.
Man ir tik pretīgi lasīt komentārus par Rinkēviča orientāciju - vairāk tieši FB, kur tas netiek darīts anonīmi (kaut kādos tvnetos un delfos nav pat vērts ņemt vērā).
Kāpēc Latvija ir tik iesīkstējusi un konservatīva? Kāpēc Igaunijā var pieņemt likumu par viendzimuma laulību reģistrēšanu un pat adoptēšanu (protams, te mūsu kaimiņi arī izdomājuši pietiekami viltīgu gājienu, ko varētu arī nosaukt par kompromisu - adoptēt nevarēs kādu bērnu X, bet gan tikai tieši otra partnera bērnu)? Kāpēc Latvijā praidā homoseksuālos apmētā ar sūdiem?
Vienmēr gribējies ticēt, ka, tā kā esam maza valsts ar ļoti mazu iedzīvotāju skaitu, mūsu intelektuālais un izglītotības līmenis sit pušu pārējās lielākās valstis, ka mums jāmāk vismaz 1-2 svešvalodas, kas palīdz aptvert jebkādu info no ārpasaules, ka spējam uz visu paskatīties ne no vienas puses, bet izprast arī monētas otru pusi.
Es lepojos, ka esmu augusi šeit un vienmēr esmu uzskatījusi, ka mēs neesam muļķi. Bet, jo vairāk iedziļinies tajā, kas notiek apkārt, jo vairāk tās ķepiņas nolaižas.
Cik ļoti aprobežotiem cilvēkiem ir jābūt, lai no seksuālās orientācijas aizbrauktu līdz pedofīlijai? Tas ir tikai viens no piemēriem.
Paskaties kaut vai presi, sieviešu žurnālus. Sievišķīga sieviete, vīrišķīgs vīrietis - ja tam neatbilsti, būsi nelaimīgs, sevi nepiepildījis. Sievietes sūtība ir būt mīlošai, gādīgai mātei un sievai. Karjerisms ir OK zināmās robežās, citādi sieviete kļūst pārāk vīrišķīga un viņas vīrietis būs nelaimīgs,.
Ja tev nav partnera 30 gadu vecumā, tantes sāk skatīties šķībām acīm.
Man klasesbiedrene reiz izspļāva, ka tās, kas vēl nav 25 gadu vecumā apprecējušās, ir norakstītas vecmeitas.
Īsts vecis māk salabot pilošu krānu, nespēj izteikt savas emocijas vārdos (jo tas nav vīrišķīgi) un vispār mīlestība ir jāspēj nolasīt no paveiktajiem darbiem, ne vārdiem.
Lomu sadalījums ir tik kategorisks, ka jebkura novirze tiek uzskatīta par anomāliju, slimību.
Saprotu, ka mans tēvs, kurš dzimis 50. gadā un saskāries savulaik ar kādu no gejiem, veidojot velns viņu zina kādu tur negatīvo pieredzi (es pat netaisos iedziļināties šajā jautājumā), bērnībā audzis laukos pilnīgā patriarhātā, nav spējīgs pieņemt vidi, kas ir pretēja tam, ko uzskaitīji.
Taču cilvēki, kuri ir knapi tikuši pāri 30 gadu slieksnim vai to pat nav izdarījuši - kas, pie velna, notiek ar viņiem?
Latvijā tiešām ir jābūt ļoti drosmīgam, lai būtu tam, kas esi. Neteikšu, ka ir patīkami to secināt.
Pie tam Tava izlīšana no skapja, manā uztverē, ir švaka, piedod :D
Ja Tu atzītos, ka mīļākā dziesma ir Dona "Signāls" vai kaut kas no Enrikes, tas jau būtu mazlietiņ nopietnāk :)
Galīgi neiet.
b) pilns twiteris ar apsveikuma tvītiem. :)
Nu,man paziņu lokā arī visi normāli šo ziņu uzņēma. Es vispār par viņu balsoju - priecājos, ka cilvēkam pluss pie visa ir kārtīgs mugurkauls :)
Vsp šī ziņa ir šodienas prieks. Uzdeva noskaņojumu. :) Un tagad cibā visi tā cepās, tā cepās... Bet nu tā jēdzīgi cepas, par ko man prieks.