Kur gadījies, kur ne, bet pusslima esmu Pilsrundālē. Tas notika tā:
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
namtar man piezvanīja un teica: čau braucam cept gliemežus? Un mēs aizbraucām. Mūsu ceļš vijās caur vājprātīgi karstu autobusu līdz pat Bausaki, taču no turienes mūs tālāk veda kā kungus ar atvērtiem logiem līdz Pilsrundālei. Tur mūs sagaidīja vecmamma, Eira un pilna vanna ar gliemežiem, kas speciāli mums tika badināti divas nedēļas. Tad mēs veicām masu genocīdu un šos ~700 gliemežus metām lielajā katlā ar verdošo ūdeni. Nu neko, šie ilgi nespirinājās un beigti bij. Pēčāk vilkām viņus līķīšus no mājiņām laukā un nogriezām ēšanai derīgo ķepiņu no nederīgajām iekšām. No visas milzīgās vannas derīgā manta sanāca tikai apmēram divas pannas, vienu pannu vakar izsutinājām vīnā, otru šodien cepsim ar sieru. Kamēr namtar vēl krāc, vecmamma man jau paspēja izstāstīt, kā jaunībā kolhozus nomainījusi, kā ar traku zirgu pēc labības braukusi, utt.Bildes ielikšu draugos ar pēc maza brīža. Jau vakar smējām, kā mūs meitenes atšaus ar komentāriem par nežēlību :)
Comments
a mēs darījām tā, ka bāzām tās ķepiņas apakaļ čaulās kopā ar speciāli taisītu sviestu (sviests, pētersīļi, ķiploki, melnie pipari, sāls, vēl kkas, ko neatceros). bet ar sieru akal tā problēma, ka vai nu piedeg vai baigi pieķep klāt tajās čaulās.
bet vispār - viss tas darbs manuprāt nebija tās garšas vērts.
bet vispār - viss tas darbs manuprāt nebija tās garšas vērts.
Ar sieru, ja var spriest pēc fondī, arī nav ne vainas. Nezinu gan, kā būs cepti.
(Reply to this) (Parent)
nu... es nezinu. nē nu ēst jau varēja, nekāda vaina, bet ņemot vērā to šausmīgo sagataves procesu, es nezinu vai ir tā vērts.
bet nu katrā ziņā, ja taisa, tad jātaisa no pašlasītiem LV gliemežiem, nevis kādiem tur saldētiem no Rimčika
bet nu katrā ziņā, ja taisa, tad jātaisa no pašlasītiem LV gliemežiem, nevis kādiem tur saldētiem no Rimčika
(Reply to this) (Parent)