Tikko biju pie sīkā uz slimnīcu un viņš man zilus brīnumus stāsta - slimnīcā jūtoties kā atpūtas centrā, šiem tur dodot kaut kādas ķīmiskās narkotikas un tad esot tā, ka aprij vienu tabletīti un ejot pa 10 metru garu gaiteni liekas,ka nu jau jāiet stundu vismaz, jo izskatās, ka tur kādi 10 km. Vēl tur paliek visas zilas rokas no ķīmijas. Vispār jau viņu turēšot ilgāk, nekā bij paredzēts, t.i. - kaut kad uz maija beigām varbūt tikai laidīs laukā..nu, cerams, ka uz vasaras priekiem tiks laukā. Vēl viņš stāstīja par māsiņu, kuru visi saucot par Resno Veru un kura nevienam nepatīkot. Resnā Vera bij jokus sataisījusi un vairākiem cilvēkiem garām vēnai zāles aizlaidusi...un tādas grib algas paaugstinājumu.Ha. Resnā Vera noraušoties no kādas slimā bērna māmiņas, jo nelaižot bērniņu gulēt kopā ar draudzīgiem bērniem palātā, liekot tikai pie sīkajiem čīkstētājiem. Resnajai Verai gan ir grūta dzīve, jo smuka viņa tiešām nav, esmu redzējusi. Mana saskarsme ar Veru ir bijusi īslaicīga, kad viņa man uzbrauca par to, ka nāku klusajā stundā ciemos, bet tas jau bija sen un vairs neskaitās. Drīz būšu gatava doties atkal uz 20.nodaļu un smelties jaunu piedzīvojumu Veras klātbūtnē. Tagad, mājās, jūtu, ka visa smaržoju pēc slimnīcas. Sīkajam izrādās bez ķīmijas tūdaļ būšot arī apstarošana, bet šis tik smaida un saka, ka tas viss uz labu un tagad viņš dzīvošot līdz 100 gadiem un vēl vairāk, plaušas ar viņam apstarošot, katram gadījumam. Ij labi ir, nevajadzēs vairs satraukties. Viņam ir doma atvērt Koknesē ārsta privātpraksi, jo nu viņš zin visu par trombocītiem, eritrocītiem un citiem grūti izrunājamiem brīnumiem. Vakar nopirku sev gultu, dīvānu un ļoti jauku krēslu, tā kā beidzot ciemiņiem pie manis būs kur palikt ;). Un vēl man ir vājība uz puravu salātiem, uz tiem, kurus var Rimī nopirkt. Tāda vājība, ka vai.
un vēl šodien iesmaržojos ar savām vecajām pavasara smaržām,un man vienalga,ka februāris būšot drūms.
current music: "Ironic" - "Alanis Morissette"
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}