Princese Zeltīte

Nu viena daļa gan jau tiešām nenožēlo, viena daļa sev ir iestāstījusi, ka nenožēlo, vienai daļai ir kauns atzīties, ka nožēlo, viena daļa nemaz līdz vecumam nav izlvilkusi, jo bija jātusē un jāsvin dzīve. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet neviena no tavām pieminētajām daļām nav neviena cita problēma, jo visu tevis pieņemto sagremo pie sevis. Līdz ar to - kāpēc gan citiem tā uztraukties par viņām?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es neuztraucos. Kāpēc citi uztraucas - to jājautā viņiem pašiem.

(Reply to this) (Parent)

Un tik pat labi var teikt, ka par vecākiem kļuvušajā daļā ir tieši tādi paši - kuri nenožēlo, kuri iestāsta, ka nenožēlo, vieniem kauns, ka nožēlo, un viena daļa joprojām auklē bērnus/mazbērnus un nav bijis laika izdomāt, kā tad ir ap dūšu.
Redzi - abās nometnēs, principā, vienādi :P

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, tā varētu būt.

(Reply to this) (Parent)

Viena družka tādā kā pusdzērumā vienreiz atzinās, ka nebūtu gribējusi dzemdēt (bet dzemdēja, jo bija tāds kā spiediens no 'apsēklotāja', draugiem, senčiem utt). Zin, man tā neomulīgi palikās - itkā es būtu uzzinājusi kādu baisu noslēpumu, itkā tas bērns būtu bijis negribēts vai tmldz. Respektīvi, šis (dzemdēt) tomēr ir lēmums par cilvēka dzīvību un nav tik vienkārši kā par kurpēm, piemēram, ai, iegādājos, bet tomēr nevajadzēja, jo dažreiz spiež, uz balli arī nevar aiziet un īstenībā pārāk dārgas arī bija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ļoti labs salīdzinājums :D

(Reply to this) (Parent)