Princese Zeltīte

Ļoti grūti to "labāka" izmērīt :) es šobrīd vairs nevaru noskriet pusmaratonu vai piedalīties 24+h sacensībās. Vai tas ir labak, vai nē? Bet es zinu, ka kaut kad atkal to varēšu. Laimīga es esmu, tas gan. Pie tam - citādi laimīga kā tad, kad bērniņa nebija. Tagad tā laime ir tāda paņemošāka, ilgnoturīgāka, jo to sajūtu nodrošina kāds cits, no pašas neatkarīgs notikums, nav uzreiz domas - bet es taču varu labāk (ātrāk, augstāk :D).

Mans vīrs reizēm bērnu nepieciešamību pamato ar pilnīgi racionāliem argumentiem - tā ir kā apdrošināšana vecumdienām.

(Reply to this) (Thread)

tas arguments par vecumdienu apdrošināšanu vairs pilnīgi nestrādā, kopš dzīvojam mājā, kur pirmajā stāvā dzīvo vecs večuks, kuram ir 4 bērni, 6 mazbērni un vēl sazincik mazmaz bērni, bet uz laukiem pēc malkas neviens viņu neved.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es par to argumentu mazliet smejos. Bet man liekas, ka vispār viņš to mazliet citā nozīmē - viņš pats ir vienīgais, tāpat viņa mamma un tētis, līdz ar to izjūt baigo atbildību par vecvecākiem un tā; viņš viņiem ir vienīgais, nesadalītas uzmanības saņēmējs. Viņš grib būt drošs, ka viņam tā nebūs, ka būs vairāki :)
Un vispār jau tas, vai tāda "apdrošināšana" strādā vai ne, ir atkarīgs no audzināšanas.

(Reply to this) (Parent)