Princese Zeltīte

Tā, protams, visnotaļ varētu būt false causality, tb man piemīt tieksme uz pašdestrukciju, ja nav spēcīgas motivācijas savākties un nedarīt pāri sev un citiem.

(Reply to this) (Thread)

starpcitu, arī interesants skatpunkts - bērns, kas palīdz savākties un kā dēļ pūlēties vispār kaut ko darīt. Man visu mūžu ir licies, ka depresijā māktajiem palīdzētu lauku darbs, bet tagad ir vēl viena iespēja - kļūt pat māti :}

(Reply to this) (Parent)

Piezīmēsim, ka es atbildēju specifiski par dzīves kvalitāti tādā plašākā griezumā tipa "darbs, atalgojums, sevis piepildīšana, sapņu realizēšana, mentālais komforts (vai kā nu sauc to, ka cilvēks vairs neiet pa fāzēm), komunikācijas skiļļi, pašpārliecība (kā redzams no šī saraksta :D)".

Fizioloģiski ir apmēram tāpat kā pirms bērniem (t.i., zīdaiņa efekts ir plusmīnus vienāds ar regulāru ballīšu un pīpēšanas efektu); ja padomā, ka neesmu vairs pirmā svaiguma, varbūt "nekādu īpašo izmaiņu" ir laba pazīme.

Kas pietrūkst: laika draugiem un liderīgas mīlas dzīves.

Pilnīgi unexpected bonuss: iespēja sačiņīt savas bērnības traumas caur bērniem. Nu tipa "es biju nelaimīga šitapēc-un-tāpēc, maniem bērniem tā nav". Bet tas vrb nenāk viņiem par labu, tā ka nezinu, kā to vērtēt.

Bet, kā jau augstāk minēja, ja negribas bērnus, tad nafig nevajag.

(Reply to this) (Parent)